Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - par TO

Redz, nesen, rakājoties dažādās virtuālās pasaules dzīlēs, uzraku kauč kādu raksteli par to, ka dažas daiļās dzimuma pārstāves ap gadiem 28-35, stūrējot 2.reizi laulības ostā, grib saviem mīļotajiem sagādāt īpašu (patīkamu??) pārsteigumu, proti, likties kāzu naktī gultā kā jaunava, citreiz tas ir jau iepriekš pārrunāts ar partneri. Lai dieviņš nogrābstās, bet man nesaprast, kura sieviete vēlreiz mūžā gribētu pirmo nakti. Nu, labi - pieredze vismaz saglabājas, bet viss pārējais ir jau atkal kā toreiz :) Nu, neiebraucu es šajā prikolā! Un, nevajag, lūdzu, te stāstiņus par to, cik pirmā reize ir bijusi forša (tiešām bija?). Manuprāt, jo vairāk alkohola, jo feināk viss izdodas.

Ā, un tad takš vēl ir tie brīnumainie stāsti par ūber romaņķiku jebšu seksu 1)pludmalē (c'mon - smiltis ir visur, I mean - VISUR, arī acīs), 2)mežā (vai vispār ir vērts minēt skujas, čiekurus un skudras?), 3)siena gubā (salmi reāli duras, vajag vai nu matraci vai vismaz būt augšā un naivi izlikties, ka apakšējā cilvēka vaidi ir aiz baudas...). Ziniet, tad es izvēlos pļavu. Tādu papļautu, mazu deķīti. Gan jau kāda spindzele ir, bet tas tā - asumam. Jā, pļava ir forši.