būt pirmajam

« previous entry | next entry »
Apr. 20., 2011 | 09:20 pm
ēterā: pasaulē labākā grupa :D - Oasis - The Hindutimes

Dzīvē ir jāmācās un jārūdās pret zaudējumiem. Proti, arī bērnībā ir jāpiedzīvo kādi zaudējumi, lai saprastu, ka ir smagi jāstrādā, lai būtu pirmais. Bet, kā zinām, Latvijā starp pamatīgu darbu, ieguldīšanos + iespējamu talantu un veiksmi, panākumiem nav tiešas korelācijas. Bet ne par to šoreiz stāsts. Gribēju tik pieminēt, ka var gadīties tā, ka cilvēks ar laiku pārāk pierod pie tā, ka nav pirmais. Varbūt bijis parāk daudz vilšanos un zaudējumu. Pierod tik ļoti, ka samierinās, ka cenšas mazāk, jo būt otrajam un trešajam, kā izrādās, arī nav nemaz tik slikti (turklāt jāstrādā mazāk). Kaut kur pa ceļam pazūd tiekšanās uz augšu. Grafikā parādās taisna līkne, bet kas darās pašam iekšā, ir kas daudz dziļāks.

Link | piemet pagali! | Add to Memories

Comments {7}

Bļanna Baklažanna

(bez virsraksta)

from: [info]bljanna
date: Apr. 20., 2011 - 10:36 pm
Link

Pag, pag - tas ir nākamais līmenis. Līdz tam jānonāk, līdz tam jāizaug.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

almighty_j

(bez virsraksta)

from: [info]almighty_j
date: Apr. 20., 2011 - 11:10 pm
Link

Gribi teikt, kamēr aug, tikmēr nepieciešama konkurence?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Bļanna Baklažanna

(bez virsraksta)

from: [info]bljanna
date: Apr. 20., 2011 - 11:20 pm
Link

Daļēji. Jo veselīga konkurence attīsta cīņassparu, kas vēlāk noderēs arī tad,ja cīnīsies (konkurēsi?) pats ar sevi. Bet ne visi pāriet "nākošajā līmenī", ja tā drīkst teikt. Līdz tam, ka vienīgā konkurence sev esi tu pats, ir jānonāk, un tas parasti prasa smagus pūliņus un lielu ieguldījumu darbā pašam ar sevi (ja vien tas nav jau kopš dzimšanas - tie ir vieni laimīgi cilvēki).

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

almighty_j

(bez virsraksta)

from: [info]almighty_j
date: Apr. 20., 2011 - 11:35 pm
Link

Piekrītu, ka attīsta cīņassparu. Bet tikai īslaicīgi, jo veselīga konkurence ilgstoši nav spējīga pastāvēt. Tā vai nu pāraug neveselīgā konkurencē, tīšā sāncensībā, vai, taisni pretēji - sadarbībā, simbiozē. Tāpēc tikpat labi šo soli var arī izlaist, ja ir izpratne par tā jēgu. Un kāpēc gan līdz tam, ka vienīgā cīņa un konkurence ir pašam ar sevi, būtu jānonāk smagā darbā, pūliņos un ar milzu ieguldījumiem?
Man tā ir lieta, pie kuras nemitīgi atduros, lai kādus ceļus ietu. Un diez vai vērts uzskatīt, ka tāpēc es būtu dzimis laimes krekliņā. Tieši otrādi - laimējies ir tiem, kuriem vairumā laika nenākas cīnīties pašiem ar sevi. Pietiek laika kaut ko darīt arī ārpasaulē, palīdzot citiem maybe.

Atbildēt | Iepriekšējais