Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - autobusa piezīmes

Kā jau iepriekš minēju, es apgūstu Detroitas sabiedrisko transportu. Tas ir īsts antropoloģiskais lauks. Pilsētas iekšienē sabiedrisko transportu nodrošina DDOT (Detroit Department of Transportation), taču arī šie autobusi kursē uz Detroitas piepilsētām. Šie autobusi ir "melno autobusi", ar to saprotot, ka tajā lielākoties pārvietojas melnādainie no zemāka sociālekonomiskā slāņa, kuri nevar atļauties automašīnas. Neliela piebilde: Detroitā vismaz 80% iedzīvotāju ir tumšādaini. Otra nelielā piebilde: lai arī Mičiganā automašīnām nav vajadzīga tehniskā apskate un mašīnas ir teju visiem, šeit ir arī viena no augstākajiem auto apdrošināšanām visā ASV, ko daļa atļauties tomēr nevar. Te nu jums bija Motor City.
Ja reiz ir "melno autobusi", ir arī "balto autobusi", ko nodrošina kompānija SMART jeb Suburban Mobility Authority for Regional Transportation. Tie lielākoties kursē tikai piepilsētu robežās, bet no rītiem un vakariem arī ved uz/no Detroitas. Pēdējais autobuss no D. uz piepilsētu atiet plkst. 18.00 vakarā. Šos autobusus galvenokārt izmanto baltādainie no middle / upper šķiras jeb lielākoties white collar men - pieklājīgi pelnoši cilvēki ar koferīšiem, kuriem darbs bieži vien sedz šos transporta izdevumus un kuri dzīvo drusku puritāniskos gludi skūto pesticīdu apsmidzināto mauriņu rajonos prom no noziedzības un nabadzības.
Pirms dažām dienām, braucot ar "melno busu" uz skolu, man apsēdās blakus jaunietis, kas diezgan atbaidoši oda pēc salami desas un arī drusku pēc nemazgāšanās. Nu, jūs varat iedomāties. Pagāja kāds laiciņš, iekams mana nāss saprata, ka tas nav vis desas smārds, bet ka tā dvako mariahuāna, kad to lieto regulāri, stipri par daudz un ne nieka neuztraucas par drēbju mazgāšanu. Tā maigā, silti saldenā zāles smarža, kas, ejot pa Rīgas ielām vai malkojot dzērienus kādā no Rīgas krogiem, liegi un neuzbāzīgi kutināja manas nāsis, izkūpēja kā nebijusi. Tā vietā uzradās riebums, kas sāk mākt, arī ejot caur rajoniem, kuros izveidojies marihuānas smogs.
Vakardienas alus brūzī bija tikai baltie. Daudz, skaļu baltādaino. Antropoloģijas departamentā nav neviena African American. Studenti ir visādi, grūti saprast proporcijas.

Es nekad nebiju domājusi, ka nāksies tik daudz rakstīt par ādas krāsu. Bet nav jau tas par ādas krāsu, tas ir par ilglaicīgu sociālo noslāņošanu/os.

Drusku citās ziņās: ja uni apvidū, kas vispār skaitās viens no drošākajiem, jo tur ir patruļas, notiek kas nelāgs un tas nonācis uni policijas redzeslokā, visiem uz e-pastiem tiek izsūtīts brīdinājums. Nedēļas laikā ir bijuši divi. Abi par armed robbery, ko piedzīvojuši studenti.