Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - "Latvijai ir jāatraisa savs potenciāls"

Nezinu, kāds vells mani dīdīja (droši vien neārstējams mazohisms) un kāpēc tieši šodien darbadienu nolēmu iesākt, beidzot noskatoties Vējoņu Vecgada uzrunu.
Lācītis ķepainītis, tautas prezidents, sirds cilvēks. Man nudien sķita, ka man iztecēs acis un ausis.
Prezidents ne tikai pamanījās nesekot līdzi kamerām, bet arī deklamēt savu sakāmo tā, kā pantiņus skaita 3.klases skolēni daiļlasīšanas konkursā "Zvirbulis". Bet Iveta vispār izskatījās kā apmaldījusies trīs priedēs.
Faktu apkopojums ("Jaunā gada sagaidīšana ir tradīcija, kas vieno visas paaudzes un tautības") + tukši vārdi ("Mums jāpanāk, lai mūsu gudrās domas, drosmīgās idejas un lielie plāni taptu par īstenību.") - sēdies, divi, par saturu un par formu. Es ceru, ka tam, kurš rakstīja runu, Ziemassvētku prēmija izpalika.