lapas kamolā veļas

« previous entry | next entry »
Okt. 11., 2016 | 09:31 am
ēterā: Emīls Dārziņš - Melanholiskais valsis

Bija tikpat drēgna rudens diena kā tagad, man bija kādu divpadsmit gadi un mūs veda klases ekskursijā uz Emīla Dārziņa dzimtajām Jāņa skolas mājām. Mūs uzveda augšā otrajā stāvā, kur telpas priekšā no melna rāmja uz mums nekustīgi lūkojās pats Dārziņš, un nosēdināja uz rindās sakārtotajiem krēsliem, un mēs klausījāmies "Melanholisko valsi". Puse klasesbiedru nebēdnīgi čaloja, citi žāvājās, citi cītīgi klausījās. Es sēdēju pašā priekšā pie melnā flīģela un man gribējās raudāt - no tā, ka es biju viņa mājās, no tā, ka viņš pametās zem vilciena, no tā, cik liegi un skaisti skanēja viņa mūzika, it kā viņš būtu dzīvs ar mums vienā telpā.

Link | piemet pagali! | Add to Memories


Comments {1}

Božena Chodunska

(bez virsraksta)

from: [info]bozena
date: Okt. 11., 2016 - 01:54 pm
Link

Viņam pie tam bija iemesls psihoterapijai - Māte. Baisāka par neitrona bumbu.

Atbildēt