komunikatīvie pārrāvumi

« previous entry | next entry »
Aug. 10., 2016 | 01:11 am

Kāds te nupat vienā no daudzajām mazajām komunikācijas istabiņām pieminēja saprašanās kultūru ar norādi uz tās iztrūkumu - i ciba, i irlā. Вот сижу и думаю es par šo jau piekto savu bezmiega nakti. Tie īssavienojumi, man domāt, rodas no a)neprasmes rakstīt, stāstīt (lasīt: skaidri izklāstīt domu bez liekas viņķelēšanas un izmargojumiemu un tā lai nav čerez žopu (un, nē, tas nenozīmē automātiski pāreju uz sausu tekstu), bet vairāk gan laikam no b) neprasmes (ie)klausīties un lasīt (steiga, negribēšana, bailes no pozīciju zaudēšanas utt.) un noteikti neaizmirsīsim un par zemu nenovērtēsim c)arogances, neiecietības un paštaisnuma spēku.

Link | piemet pagali! | Add to Memories


Comments {2}

Krāšņais Kurvjziedis

(bez virsraksta)

from: [info]krii
date: Aug. 10., 2016 - 09:33 am
Link

Jā, es arī par to domāju.
Starp citu, reizēm, pārlasot savus vecos ierakstus, tagad pamanu vietas, kas citam lasītājam varējušas likties kaitinošas, agresīvas, apsūdzošas vai izsmējīgas. Zinu, ka rakstot pati esmu bijusi pārņemta vai nu ar kādu ķiķinošu vieglumu (ak, cik nu es tagad smuki, mazām, dzēlīgi asprātīgām mežģīnītēm varu vārdus satamborēt), vai arī ar vienu vēstījuma ideju, kuras vārdā licies pieņemami arī noslaucīt pāris ciemus no zemesvirsas. Pēc tam bijis neviltots pārsteigums par dažu lasītāju reakciju - kur viņi saskata to naidu un augstprātību? Nevar būt, ka manas pingponga bumbiņas kādam izsitušas aci.
Ar šo laikam var strādāt mūža garumā.

Atbildēt | Diskusija


Bļanna Baklažanna

(bez virsraksta)

from: [info]bljanna
date: Aug. 10., 2016 - 09:46 am
Link

Tā ir. Sev arī dažkārt to piefiksēju. Kad forma sāk nevis celt vārdu un domu, bet tai traucēt un padarīt smagu, acīmredzot kopīgais mērķis tomēr nav sasniegts.

Atbildēt | Iepriekšējais