Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - Nu, tā - man ir kaķis

Atnāku mājā pēc pasākuma, viegli apreibināta un priecīga, un redzu, ka kāpņu telpā kaķēns. ~ 4 mēn. vecs, pelēks, ar baltu krūtiņu. Žēl sametās, paņēmu šonakt pie sevis, izliku kāpņu telpā zīmīti.

Jēzus, Marija - nav pagājusi vēl pusstunda, bet ceru, ka kāds ātri zvanīs un prasīs par savu pazudušo kaķi. Nu, negribu es viņu. Jauks bez gala, protams, kā jebkurš bēbis, bet, nē, paldies. Nagus jau pret krēslu paasināja, tagad apjucis un nervozs drasē pa dzīvokli. Gan jau vēl kaut kur samīzīs, maitulēns. Saprotu, ka gulēšana šonakt nekāda nesanāks. Viņš/a ir visur. Uz111g1g5d 8 tastatūras544sdhf, manas galvas, utt....

Shit. Man liekas, es iegrābos un vajadzēja viņu atstāt kāpņu telpā. Taču nekas nebūtu viņam noticis, silta nakts.

UPD. Jūs domājat, ka esmu gulējusi? Maita, iejuties jau. Drausmas. Kā, pie velna, var būt tik hiperaktīvs?

UPD1. Plkst. 06:30 kaķis izdomāja, ka ir beidzot ļoti noguris. Saritinājās kamoliņā un man uz vēdera aizmiga. Mhm, tad, kad man jāceļas un jāiet uz darbu.

UPD2. Blusas! Ir arī tās :D