Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - veikalu spozme un posts

Domājams, daudzi no jums piekritīs apgalvojumam, ka veikalu apmeklēšana kā mugurā velkama iegādei ir fuipēriebīgikaka, jo
a) tur ir spiedīgs gaiss
b) pārāk spožs mākslīgais apgaismojums, no kā asaro lūrāmcaurumi
c) karsti, ir sasodīti karsti!
d) daudz svešu īpatņu (vēl riebīgāk ir tikai sab.transports, kas mēdz pulcēt visu civilizācijas ziedu, kā arī masu pasākumi (aļa Rīgas svētki) ar dažādu šķiru īpatņiem, kurus visticamāk nevieno patiesa un dziļa mīlestība pret vienu mūzikas un/vai literatūras žanru)
e) izģērbšanās - laikošana - konstatēšana, ka par mazu/lielu/vienkārši tizli utt. - izģērbšanās - apģērbšanās (un tā daudzas reizes), kas rezultējas svīšanā un nelielā izmisumā. Būsim godīgi - reti gadās tā, ka "ienācu, ieraudzīju, uzmērīju, nopirku, aizgāju aplaimots par to, ka ciešanas bija vien mirklīgas"
f) utt.

Un, un - vistrakāk ir, ja iegādājamais objekts ir krūšturis (believe me!), jo arī tas vēl ir jānovelk! Nē, nu zinu variantus, kas arī šo niecīgo, bet tik ļoti svarīgo apģērba gabalu pērk "ienācu, ieraudzīju, uzmērīju (varbūt), nopirku", bet, ja esi mazs un pupains, tad tik viegli viss cauri netiks, jo uzmērīšanas daļu izlaist stingri noliegts, bruņuvesti gluži nepirks, tā nu tas process krietni ievelkas. Beigās jūties dziļi nelaimīgs un sagumis cirslītis un sāc bezmaz apdomāt čoma piedāvājumu "laist viņas brīvībā". Tomēr svētsvinīgi ziņoju, ka šī diena ir bijusi apbrīnojami veiksmīga un neierasti nevardarbīga pret manu psihi. Ir. Cieši glīts, ērts un, pats galvenais, nekas nekrīt laukā. Fū.

Uzminiet mīkliņu: kas rada neesošos, ceļ kritušos un savalda visvarenos? Hohoho :)