Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - par 'demogrāfijas ultimātu' runājot

Parasti pie veikalu kasēm stāv urniņas ar lūgumu ziedot no vardarbības cietušajiem un citiem dzīves pabērniem, piemēram, bez vecāku gādības palikušajiem. Bet vakar "Elvi" ieraudzīju ko jaunu. Urna ar lūgumu ziedot ģimenēm, kurām sekmīgam ģimenes pieaugumam nepieciešama mākslīgā apaugļošana. Atkārtoju vēlreiz - ziedojumu urna, lai varētu veikt mākslīgo apaugļošanu! Nopietni? Jā, šaizīgi, ka nesanāk pa dabisko ceļu, pat skumji. Nūuu, un sūdīgi, protams, ka naudas pietrūkst, lai veiktu šādu procedūru. Bet tomēr - mākslīgā apaugļošana ir luksus prece - ir piķis, lūdzu! Nav? Varbūt ir vērts pārkāpt pāri savu gēnu nozīmīgumam un apsvērt domu par adopciju. Kamēr mums bērnunami ir pilni, es ne santīma neziedošu cilvēkiem, lai viņi varētu kuplināt savu gēnu skaitu pasaulē. Ja var to atļauties paši - lūdzu, no problem. Bet mākslīgā apaugļošana nav jāpaceļ valstiskā mērogā, kamēr ir bērnu nami. Kad nebūs (un es ceru, ka kādreiz nebūs) - lūdzu, vairosimies, augļosimies caur mēģenēm uz vella paraušanu par labvēļu saziedotajiem līdzekļiem savas tautas glābšanā no iznīcības!