par 'demogrāfijas ultimātu' runājot
« previous entry | next entry »
Jun. 3., 2013 | 05:27 pm
ēterā: The Cure
Parasti pie veikalu kasēm stāv urniņas ar lūgumu ziedot no vardarbības cietušajiem un citiem dzīves pabērniem, piemēram, bez vecāku gādības palikušajiem. Bet vakar "Elvi" ieraudzīju ko jaunu. Urna ar lūgumu ziedot ģimenēm, kurām sekmīgam ģimenes pieaugumam nepieciešama mākslīgā apaugļošana. Atkārtoju vēlreiz - ziedojumu urna, lai varētu veikt mākslīgo apaugļošanu! Nopietni? Jā, šaizīgi, ka nesanāk pa dabisko ceļu, pat skumji. Nūuu, un sūdīgi, protams, ka naudas pietrūkst, lai veiktu šādu procedūru. Bet tomēr - mākslīgā apaugļošana ir luksus prece - ir piķis, lūdzu! Nav? Varbūt ir vērts pārkāpt pāri savu gēnu nozīmīgumam un apsvērt domu par adopciju. Kamēr mums bērnunami ir pilni, es ne santīma neziedošu cilvēkiem, lai viņi varētu kuplināt savu gēnu skaitu pasaulē. Ja var to atļauties paši - lūdzu, no problem. Bet mākslīgā apaugļošana nav jāpaceļ valstiskā mērogā, kamēr ir bērnu nami. Kad nebūs (un es ceru, ka kādreiz nebūs) - lūdzu, vairosimies, augļosimies caur mēģenēm uz vella paraušanu par labvēļu saziedotajiem līdzekļiem savas tautas glābšanā no iznīcības!
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
bljanna
date: Jun. 3., 2013 - 08:33 pm
Link
2) To nevar salīdzināt ar krūšu atjaunošanu pēc mazektomijas - krūtis ir mūsu ķermeņa daļa, kas tiek noņemta. Tāpat kā kāja, deguns utt. Un argumenti, ka kāja ir vajadzīga,lai staigātu, bet krūtīm tjipa ir tikai skaistuma nozīme, ir muļķības. Be šī brīža apstākļos, jā, es mākslīgo apaugļošanu dēvēju par luksusa preci, jo ir vairākas primārākas lietas, kas no sākuma jāsakārto (kaut vai tie paši bērnu nami, SACi utt.). Kad būsim izdomājuši, ko darīt ar lielo bāreņu skaitu un to, kādi vispār drīkstētu/nedrīkstētu būt bērnu nami, un to arī realizējuši, tad ok - ejam tālāk, taisām augšā valsts atbalsta programmas apaugļošanai, vācam ziedojumus utt.
3)Par gēniem. Te ir viedokļu un uztveres atšķirība. Vairumam rietumu sabiedrībā radniecība nozīmē bioloģisko radniecību, asins radniecību. Un uz tā pamata arī ir būvēta nacionalitāte. Tā kā pati esmu asiņu sajaukums, bet pēc pārliecības, domāšanas, jušanas utt. latviete, tad, manuprāt, gēniem ar nacioalitāti ir tikpat maza saistība kā gēniem ar radniecību.Tas ir par auzināšanu, par to, kādas vērtības ieliekam utt. Varētu izplūst gari un plaši.
4) Neesmu teikusi, ka man nav žēl šo ģimeņu, kas grib un kam nesanāk. Kas zin' - varbūt beigās izrādīsies, ka es arī esmu neauglīga. Ja viņi grib mēģināt iet šo ceļu - vēlu veiksmi, un no sirds. Bet neuzskatu, ka tam šobrīd ir jābūt nacionālam plānam, par ko būtu jāatbild visai sabiedrībai. Un, jā, pagaidām adoptēt nav viegli. Un tā ir vēl viena lieta, kas ir jārisina valstiskā līmenī, pirms mēs valstiski ķeramies klāt mākslīgai apaugļošanai.
Nu, un Tava pēdējā rindkopa vispār nogalina visu Tevis iepriekš teikto. Un, piedod, "no turienes nāk ārā tikai sabiedrības deklasētie elementi" - kā vaina tā ir? Ne jau šo bērnu.
Atbildēt | Iepriekšējais