(bez virsraksta)
Jun. 3., 2013 | 08:33 pm
No:: bljanna
1) Tas nav ultimāts, bet gan viedoklis.
2) To nevar salīdzināt ar krūšu atjaunošanu pēc mazektomijas - krūtis ir mūsu ķermeņa daļa, kas tiek noņemta. Tāpat kā kāja, deguns utt. Un argumenti, ka kāja ir vajadzīga,lai staigātu, bet krūtīm tjipa ir tikai skaistuma nozīme, ir muļķības. Be šī brīža apstākļos, jā, es mākslīgo apaugļošanu dēvēju par luksusa preci, jo ir vairākas primārākas lietas, kas no sākuma jāsakārto (kaut vai tie paši bērnu nami, SACi utt.). Kad būsim izdomājuši, ko darīt ar lielo bāreņu skaitu un to, kādi vispār drīkstētu/nedrīkstētu būt bērnu nami, un to arī realizējuši, tad ok - ejam tālāk, taisām augšā valsts atbalsta programmas apaugļošanai, vācam ziedojumus utt.
3)Par gēniem. Te ir viedokļu un uztveres atšķirība. Vairumam rietumu sabiedrībā radniecība nozīmē bioloģisko radniecību, asins radniecību. Un uz tā pamata arī ir būvēta nacionalitāte. Tā kā pati esmu asiņu sajaukums, bet pēc pārliecības, domāšanas, jušanas utt. latviete, tad, manuprāt, gēniem ar nacioalitāti ir tikpat maza saistība kā gēniem ar radniecību.Tas ir par auzināšanu, par to, kādas vērtības ieliekam utt. Varētu izplūst gari un plaši.
4) Neesmu teikusi, ka man nav žēl šo ģimeņu, kas grib un kam nesanāk. Kas zin' - varbūt beigās izrādīsies, ka es arī esmu neauglīga. Ja viņi grib mēģināt iet šo ceļu - vēlu veiksmi, un no sirds. Bet neuzskatu, ka tam šobrīd ir jābūt nacionālam plānam, par ko būtu jāatbild visai sabiedrībai. Un, jā, pagaidām adoptēt nav viegli. Un tā ir vēl viena lieta, kas ir jārisina valstiskā līmenī, pirms mēs valstiski ķeramies klāt mākslīgai apaugļošanai.
Nu, un Tava pēdējā rindkopa vispār nogalina visu Tevis iepriekš teikto. Un, piedod, "no turienes nāk ārā tikai sabiedrības deklasētie elementi" - kā vaina tā ir? Ne jau šo bērnu.
2) To nevar salīdzināt ar krūšu atjaunošanu pēc mazektomijas - krūtis ir mūsu ķermeņa daļa, kas tiek noņemta. Tāpat kā kāja, deguns utt. Un argumenti, ka kāja ir vajadzīga,lai staigātu, bet krūtīm tjipa ir tikai skaistuma nozīme, ir muļķības. Be šī brīža apstākļos, jā, es mākslīgo apaugļošanu dēvēju par luksusa preci, jo ir vairākas primārākas lietas, kas no sākuma jāsakārto (kaut vai tie paši bērnu nami, SACi utt.). Kad būsim izdomājuši, ko darīt ar lielo bāreņu skaitu un to, kādi vispār drīkstētu/nedrīkstētu būt bērnu nami, un to arī realizējuši, tad ok - ejam tālāk, taisām augšā valsts atbalsta programmas apaugļošanai, vācam ziedojumus utt.
3)Par gēniem. Te ir viedokļu un uztveres atšķirība. Vairumam rietumu sabiedrībā radniecība nozīmē bioloģisko radniecību, asins radniecību. Un uz tā pamata arī ir būvēta nacionalitāte. Tā kā pati esmu asiņu sajaukums, bet pēc pārliecības, domāšanas, jušanas utt. latviete, tad, manuprāt, gēniem ar nacioalitāti ir tikpat maza saistība kā gēniem ar radniecību.Tas ir par auzināšanu, par to, kādas vērtības ieliekam utt. Varētu izplūst gari un plaši.
4) Neesmu teikusi, ka man nav žēl šo ģimeņu, kas grib un kam nesanāk. Kas zin' - varbūt beigās izrādīsies, ka es arī esmu neauglīga. Ja viņi grib mēģināt iet šo ceļu - vēlu veiksmi, un no sirds. Bet neuzskatu, ka tam šobrīd ir jābūt nacionālam plānam, par ko būtu jāatbild visai sabiedrībai. Un, jā, pagaidām adoptēt nav viegli. Un tā ir vēl viena lieta, kas ir jārisina valstiskā līmenī, pirms mēs valstiski ķeramies klāt mākslīgai apaugļošanai.
Nu, un Tava pēdējā rindkopa vispār nogalina visu Tevis iepriekš teikto. Un, piedod, "no turienes nāk ārā tikai sabiedrības deklasētie elementi" - kā vaina tā ir? Ne jau šo bērnu.