Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 31. Marts 2015

Rajonā, akurāti pāris simt metrus no manas mājas, piebrauc bembis (brūns!!! wtf??), izbirst laukā trīs nepieklājīgi jauni purniņi, iet sačomoties ar vēl jaunākiem Rajona biedriem. Šoferītis paliek uzticīgs spēkratam, sēž pie stūres viss tāds svarīgs un normāli iedzer alutiņu, veco brāli.
Bet vecums, ziniet, man jau tāds stjervīgs un pilsoniski atbildīgs. Domāju, uzzvanīs ka mentenei! Domāts, darīts: saku, Rīga, Rajons, brūns bembis ar tādu un tādu numurzīmi, šoferītis slaiki malko alu, bet mašīnā jau kāpj uz ielas satiktie šmurguļi bērni, jaunākajam pēc skata kādi 12-13 gadi. Saku arī, ka pacentieties tā raiti, motors nav izslēgts, neizskatās, ka viņi te ilgi uzkavēsies. Pretī kūtra un nīgra balss sakās, ka "piebrauksim". Mašīna tur stāvēja vēl 8 min, tuvākais icirknis ir blakus ielā. Kā jums liekas, piebrauca (laikā)?
A, ziniet ko? Nākamreiz es rīkošos tieši tāpat, pat ja pogainie atkal nebrauc. Punkts. Nav ko dzert un braukt, un izmantot citus par tekstilbremzi.