Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 3. Janvāris 2012

Vispār gads sākās ar nelielām morālajām paģirām, jo tas takš skaidrs kā diena, ka alkohola reibumā mēs mēdzam pieņemt ne tos pareizākos lēmumus un izdarīt pa kādai muļķībai. Ai,mī un žē... Ak, jā, un kārtējo reizi esmu guvusi apliecinājumu, ka manī zināmā līmenī ir nekontrolējamas šaubas un skepse pret praktiski visu un visiem, it sevišķi pret sevi pašu. Bet ko nu par to...
Un šitā vēlā gulētiešana ļoti sūri ietekmēs atgriešanos darbā.

Šis ir vnk neizsakāms BĻA! Mājai plīsusi ūdens truba, kas ir iebetonēta. Nekāda ūdens nebūšot vairākas dienas, jo kamēr vēl to betonu uzlauzīšot... Un, ja viņi par šitiem mēsliem vēl īri nenolaidīs šajā mēnesī, tad.... ĀĀĀ!! Jūs jau saprotiet, ko tas nozīmē visiem mājas iedzīvotājiem - mēs principā pat uz tualeti nevaram aiziet. Un jūs saprotiet, ko tas vēl mums visiem nozīmē? Ka faktiski mēs šeit vairākas dienas nevaram dzīvot. Un jūs saprotat, ko tas nozīmē MAN? Tas nozīmē, ka man vairākas dienas būs jādzīvo pie opcija A) vecāsmātes, opcija B) mātes. Tieši šajā brīdī es sāku nožēlot, ka ne ar vienu no tiem, ar ko esmu pēdējā laikā gulējusi, es neesmu nodibinājusi siltas jūtas (karma, bļa, kā bumerangs). Jo abi šie varianti - māte parastā un mātes māte - būs sasodīti smagi. Tas nopietni kaitēs manai garīgajai veselībai. Un, ticiet man, dārgie cibiņi, ne tā es biju ieplānojusi pavadīt savas no darba brīvās dienas. Uz tikšanos pie manis baltajās, mīkstajās sienās Tvaicenē.

Biju uz "Jāņonkuli" http://www.jrt.lv/janonkulis.

Stāsta par "mazo" cilvēku mazo un tikpat labi arī lielo dzīvi laukos. Par lauku grūtumu, par jūtām, atbildētām un arī neatbildētām. Stāsti, kuros beigās neviens nedabonas. Stāsti, kas tā arī ne īsti sākas, ne īsti beidzas, jo ikdienā jau mums arī nekas tā grandiozi vērienīgi nebeidzas - viss vairāk vai mazāk vienkārši pāriet.

- Nu, kāpēc Tu dzer?
- Jo tas ir kaut kas līdzīgs īstai dzīvei.

- Un kāpēc Tu vēl neguli? Ir taču jau tik vēls!
- Un kā tad var aiziet gulēt. Galds nenovākts,trauki nemazgāti.

- Šodien jauka diena. Nav pārāk karsti.
- Jā, jauka diena. Lai pakārtos.

- Sieviete vīrietim var būt draugs tikai šādā secībā: paziņa, mīļākā, draugs.

Es mēdzu daudz lamāties (skat. dažus pat nesenus ierakstus). Pārsvarā par sīkumiem. Aber loģiski, ka glīši būtu tā vis nedarīt, jo kurš gan precēs tādu rupekli, vai ne? Bet es, piemēram, zinu, ka, ejot viesos pie smalkiem ļaužiem (nu, tādiem kā Prezidents, Krustmāte Elga, jebkuri potenciālie darba devēji utt.), tā darīt nedrīkst ;)) Tad nu es arī smalki kontrolēju savu verbālo caureju un varbūt pat atstāju patīkama cilvēka iespaidu.