bērni, suņi un viņu saimnieki

« previous entry | next entry »
Dec. 19., 2012 | 12:07 am

Kāda paziņa nesen apbērnojusies. Jāsāk domāt par viņas "izmešanu no draugu loka" FB, jo sāku justies mazliet par daudz informēta par viņas bēbīša pēdējo dienu slikto vēdera izeju. Salīdzinot ar šo, teksti:"Mēs esam izauguši no pirmās rāpulīšu kārtas!" ir tīrais nieks, vai ziniet. Bišķi šķērmi metas.

Man vispār patīk bērni, tikai ne tādās devās, ka sāk likties, ka pašai. Ar suņiem līdzīgi - patīk visi, bet tikai savējais drīkst man vaigu (ne muti) nolaizīt.

Link | piemet pagali! | Add to Memories

Comments {9}

Bļanna Baklažanna

(bez virsraksta)

from: [info]bljanna
date: Dec. 19., 2012 - 11:26 am
Link

Bet tas jau nav par to, ka sīkais mātēm ir pasaules centrs! Tas viss normāli un kruti, un bezgala skaisti, āmen baznīcā!
Stāsts ir par to, ka diez vai jādalās ar visu pasauli, cik reizes dienā sīcis ir pietaisījis pamperu, jo viņam sāp vēderiņš, vai no cik drēbītēm bebucītis mēneša laikā izaudzis. Nafig man to zināt!

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

princese uz zirņa

(bez virsraksta)

from: [info]grao
date: Dec. 19., 2012 - 11:31 am
Link

Nu es taču pilnīgi piekrītu, tikai neatļaujos par to skaļi besīties pirms man pašai nav neviena bērna — kas zin, cik ļoti tie hormoni var sapist smadzenes. Ka nedabon atpakaļ.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Bļanna Baklažanna

(bez virsraksta)

from: [info]bljanna
date: Dec. 19., 2012 - 11:44 am
Link

Lai mani sasper jods, ja es tāda būšu!

Atbildēt | Iepriekšējais

almighty_j

(bez virsraksta)

from: [info]almighty_j
date: Dec. 19., 2012 - 08:22 pm
Link

ļoti.
briesmīgi, briesmīgi ļoti.

Atbildēt | Iepriekšējais