Lojalitāte / attiecības jeb "Kas notiek viņu galvās un mājās?"
« previous entry | next entry »
Apr. 11., 2012 | 02:32 pm
Šodien viens skolēns cieti noteica, ka man esot jārunā ar viņu tikai krieviski, jo tā ir viņa dzimtā valoda un es esmu (tikai) viņa skolotāja.
Šis skolēns minēja arī ko tādu, ka latviešu valoda esot "говно". Vai par tādu pilsoni arī dienās pārdzīvosim, ka aizbrauc "labākas" dzīves meklējumos, vai drīzāk jāpārdzīvo, ka paliek?
Šis skolēns minēja arī ko tādu, ka latviešu valoda esot "говно". Vai par tādu pilsoni arī dienās pārdzīvosim, ka aizbrauc "labākas" dzīves meklējumos, vai drīzāk jāpārdzīvo, ka paliek?
(bez virsraksta)
from: helvetica
date: Apr. 11., 2012 - 07:57 pm
Link
Ja puisim nepatīk attiecīgajā skolā iegūstamā izglītība, laipni lūgti to neiegūt - vidējā nav vairs obligāta (tb., tur viņam ar saviem vecākiem vai pašam ar sevi jārunā, nevis jāmēģina skola reformēt), vai iegūt to citā mācibu iestādē, kuras darbības principi ir atbilstoši viņa prasībām (tb. etniska rakstura privātskolas u.tml.) vai arī citā valstī, vienīgais, ņemot vērā, ka viņš nav spējīgs apgūt svešvalodas, visdrīzākais, ka vienīgā valsts, kuras iestādēs viņš jelko varētu apgūt ir tā valsts, kur runā viņa dzimtajā valodā. Tā kā tas ir izvēles jautājums un nav ko daudz dirsties
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
(bez virsraksta)
from: indulgence
date: Apr. 11., 2012 - 08:11 pm
Link
Galvenais jau neļaut sevi novilkt līdz virtuves politikas diskusiju līmenim, jo tad abu pušu argumenti vienādojas. :)
Atbildēt | Iepriekšējais