black_robin ([info]black_robin) rakstīja,
@ 2023-03-02 14:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
"...balstoties uz Lakvēra (Laqueur) darba lasījumu, dzimtes studiju profesore Sallija Haina (Sally Hines) publicēja tviterī ziņu, ka "Sievietes skelets pirms Apgaismības neeksistēja."



Savā grāmatā Lakvērs argumentē, ka lielākā daļa cilvēku pirms 18. gadsimta lietoja drīzāk viendzimuma, nevis divdzimuma modeli. Sieviete tika konceptualizēta kā nepilnīga, mazliet atšķirīga vīrieša versija, nevis fundamentāli atšķirīgs dzimuma tips. "Robežas starp sievieti un vīrieti" tika uzskatītas par "graduālām". Pēc 18. gadsimta populārs kļuva divdzimumu modelis, kurā tiek demonstrētas ievērojamas atšķirības starp dzimumiem. Tomēr, jebkurā gadījumā, Lakvērs apgalvo, ka "pareiza" sievietes reprezentācija attiecībā pret vīrieti nepastāv un tādējādi visa atšķirību zinātne ir pārprasta. Ja vienā gadījumā sievietes ķermenis tiek uzskatīts par ļoti līdzīgu vīrieša ķermenim un otrā par ļoti atšķirīgu, abas koncepcijas ir vienādi noderīgas to kontekstos un nevienai no tām nepieder pārvēsturiska patiesība. Pēc Lakvēra uzskatiem gametu, hromosomu un klasteru dzimum-modeļi ir, labākajā gadījumā, tikai relatīvi patiesi pēc-apgaismības domāšanā un galu galā ne-vēsturiskā skatījumā tie nav precizāki par pirms-apgaismības "viendzimuma" modeli. "Divi dzimumi tika izgudroti" 18. gadsimtā lielākoties tāpēc, lai kalpotu tā laika sociālo atšķirību naratīviem. Pēc viņa uzskatiem ideja par diviem dzimumiem iederējās vadošās kultūras naratīvos, kura tajā laika deva priekšroku "dabiskajam" - politiski stratēgisku iemeslu dēļ, proti, lai radītu nevienlīdzīgas varas attiecības starp divām cilvēku grupām.

Līdzīgi kā Batlere, Lakvērs no tik radikāliem secinājumiem delikāti aizdejo atpakaļ uz drošākiem, saprātīgākiem pamatiem, dažreiz pat vienas lappuses ietvaros. Piemēram, sakot, ka viņam nav "nekādas intereses noliegt dzimumu vai seksuālā dimorfisma kā evolucionāra procesa realitāti". Tai pat laikā: "Zinātne vienkārši nepēta, bet pati konstituē..atšķirības starp vīrieti un sievieti." Kā arī viņš runā par "stabilu, fiksētu seksuālā dimorfisma kategoriju fundamentālo nesakarību".

..viņa interesantākie apgalvojumi - ka pēc-apgaismības divu dzimumu modelis, gametu, hromosomu un klasteru apraksti nav vairāk vai mazāk precīzāki par pirms-apgaismības modeļiem un, ka 18. gadsimta domātāji drīzāk radīja divus dzimumus, nekā atklāja. Lakvērs, manuprāt, nesecina, ka tas, ka pastiprināta zinātnes uzmanība 18. gadsimtā tika veltīta diviem funkcionāli un morfoloģiski atšķirīgiem dzimumiem nozīmē to, ka tie tika "izgudroti" no nekā, bet drīzāk gan, ka tobrīd bija stratēģiski noderīgi uzsvērt jaunatklātus, jaunu interesi radošus, bet jau eksistējošu faktus. Kulturālā un politiskā interese jebkurā vēstures posmā padara noteiktu faktu atklāšanu iespējamu, bet kādu citu - sarezģītu vai neiespējamu. Piemēram, viegli lietojot "atklājuma" valodu, Lakvērs apraksta kā klitoru anatomi atklāja tikai renesansē. Šķiet arī patiesi tas, ka valdošās politiskās un kulturālās nodarbes noteiktā periodā padara noteiktus faktus interesantākus un noderīgākus vēlamajam naratīvam un tāpēc arī vieglāk pieņemamus. Iespējams, Lakvēram ir taisnība, kad viņš apgalvo, ka bija politiski stratēģiski iemesli 18. gadsimtā uzsvērt vīrišķo un sievišķo formu atšķirības. Bet tas viss arī pilnībā sader ar paredzamu, novērojamu un zinātniski aprakstošu cilvēka ķermeņa atšķirību pastāvēšanu - vēl ilgi pirms tam, kad cilvēki tās sāka pamanīt, izrādīt par tām interesi un attēlot dažādos veidos.

Kā tad ir ar sievietes skeletu? Vai Lakvērs parāda, ka pirms Apgaismības tas "neeksistēja"? Nē. Viņš labākajā gadījumā parāda to, ka tad, kad sievietes skelets pirmo reizi tika reprezentēts 18. gadsimta grāmatās, modeļos un iztēlē - t.i., kad tas pirmo reizi (it kā) bija attēlots kā acīmredzami atšķirīgs no vīrieša skeleta - māksliniekus un modeļu veidotājus ietekmēja kanoniskās feminitātes estētiskie ideāli un skaistums konkrētajos, viņu izvēlētajos apveidos. Bet šis apgalvojums ir par cilvēku tēlainību un tam nav nekādu implikāciju par iepriekš pastāvošiem faktiem saistībā ar skeletiem."

Kathleen Stock


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2023-03-02 22:02 (saite)
Atkal nepiekrītu, bet manu argumentāciju tu jau zini, neiešu šeit atkārtoties, atslēgas frāzes ir "civilizācijas veicināšana" un "attieksme pret objektīvu patiesību, lai kāda tā arī nebūtu".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-03-02 22:04 (saite)
Nu attieksme pret objektīvu patiesību feilo abos gadījumos, savukārt par civilizācijas būvēšanai piemērotību tiešām var debatēt, jā piekrītu ka visāds hipijveidīgums ir korozīvs un visa šī cepšanās par un ap dzimumiem paciāli cieš no hipijveidīguma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-03-02 22:05 (saite)
Atšķirībā no postmodernistiem un citiem domas lidojuma surogātiem, lielākā daļa reliģiju vismaz piekrīt zinātnei tajā elementārajā un fundamentāli svarīgajā punktā, ka objektīva patiesība un fakti eksistē. Tālākā nepiekrišana jau ir detaļās un debatējama kā tāda.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-03-02 22:09 (saite)
OK tas ir labs kritērijs, viss kas noliedz izzināmību ir sviests. Jo tad nav jēgas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]black_robin
2023-03-02 22:15 (saite)
Paldies.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2023-03-03 10:31 (saite)
Tur gan ir viena nianse:

Ja mums ir 2 varianti

a) patiesības nav
b) patiesība ir vot šitas te stāsts jo tā ir rakstīts

tad auzās mēs esam abos gadījumos.

Protams (a) variants ir tāsacīt pašlikvidējošs jo ja patiesības nav tad nav patiesi arī tas ka patiesības nav un mēs varam iet mājās, (b) variantā savukārt mēs esam nofiksējušies uz kaut ko kas saucas ``ticības patiesība`` un tas mums arī nekādi nepalīdz.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-03-03 10:50 (saite)
Jā, bet tur vismaz ir pareizāka attieksme pret patiesību, t.i., "patiesība ir pa pusei saraksts ar aksiomām un pa pusei kaut kas nezināms, ko var atklāt un uzzināt" tik un tā ir labāk par "patiesības nav" vai "patiesība ir sociāli konstruēta, katram sava un novārās uz personīgo dzīves pieredzi, sajūtām un subjektivitāti".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2023-03-03 10:52 (saite)
Jā nu pilsoņi filozofi ir drusku sajaukuši, šitas te ``katram sava un novārās uz personīgo dzīves pieredzi, sajūtām un subjektivitāti`` ir jēga jeb plāns.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2023-03-03 10:57 (saite)
Es ne obligāti vienādotu "jēgu" un "plānu", bet, nu, apmēram šādi.

Protams, šāda veida filosofijā, kas faktiski viscaur ir tikai par visu un visa klasificēšanu apspiedējos un apspiestajos, ir likumsakarīgi, ka patiesība tiek vienādota ar plāniem (kādu apspiest vai tikt ārā no apspiestā statusa (un iekšā apspiedēja statusā)), t.i., "vienīgā patiesība ir vara". Kas, protams, ir perversi un bloķē jebkādu reālu izziņu, bet tas jau, tā sacīt, "goes without saying".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?