Lietas ko mēs toč varam izlasīt bībelē:

* Uztaisīja enģeļus, 1/3 sabojājās [nemāk taisīt eņģeļus tātad], tālāk uztaisīja cilvēkus, palaida tusēt ar sabojāto eņģeli, tas sabojāja cilvēkus, apvainojās, cilvēksu izmet ano mājas, cilvēki kaut kā izdzīvoja, savairojās, šis atkal apvainojās , iznīcināja visus izņemot 2, cilvēki atkal savairojās, šis atkal apvainojās sabombardēja 2 pilsētas, tad upurēja sevi pats sev lai vairs neapvainotos.

* Nocietināja ēģiptiešu sirdis lai viņi karotu [laikam ar jūdiem].
* Viens tips apsolīja dievam ka sadedzinās savu meitu ja uzvarēs kaujā. Uzvarēja, meitu sadedzināja, storijs tiek pasniegts kā kaut kas pozitīvs.

Nu un tādā garā, tur ir daudz.

OK, tas viss kopā parāda tā laika cilvēku [kuri to uzrakstījuši] mentalitāti un attieksmi, bet tā ir barbariska mentalitāte un attieksme, šodien sastopama nu varbūt kaut kādās kriminālās bandās: hierarhija, atriebība, terors.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nūū, tu jau tagad pamatīgi kariķē.

var stāstīt (savā ziņā kariķēt) arī tā: iesākumā nebija nekā, bet tad radās logoss - kārtība, kosmiskais likums un tad tā kārtība sāka visu radīt un būvēt. un radīja gaismu un visādas radības un tad cilvēkus. cilvēki nebija kā citi dzīvnieki, viņiem bija brīvā griba un līdz ar to viņi varēja izvēlēties, ko dara un uzņemties atbildību (sin enters)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te vienalga paliek jautājums - ja absolūti konstruktīva būtne uztaisa citas konstruktīvas būtnes kuras ir brīvas startēģijā tad no kurienes destruktīvas idejas? Viss apkārt bija konstruktīvs, gan radītājs gan radījumi.

Ja laba/ konstruktīva brīvas gribas būtne nevar spontāni sabojāties, tad kāpēc stāstā sabojājās?

Ja laba/ konstruktīva brīvas gribas būtne var spontāni sabojāties tad sabojāties var arī dievs un ja dievs pastāv bezgalīgi ilgi tad varbūtība ka tas sabojāsies lai cik maza tā būtu sasniedz 1 (100%)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nezinu. tas droši vien atkarīgs vai cilvēks piedzimst labs, vai kā balta lapa vai ar mantojumu. mēs zinām, ka mantojums mūs ietekmē un arī vide ietekmē - bet nekas nav pilnībā mantojuma determinēts, jo ne visi ar līdzīgu pagātni iekrīt tādos pašos destruktīvos paternos.

par to 'absolūti konstruktīvo būtni, kas taisa citas būtnes' mēs zinām tikai caur cilvēku justo un teikto, man šķiet brīnišķīgi, ka cilvēki cenšas izprast un saklausīt augstāko kosmisko kārtību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izprast esamību ir tas ko zinātne dara jā un tas ir skaisti un vajadzīgi.

Par dieva konceptu, es vēlējos parādīt kādas ar to ir problēmas:

Tātad kādi mums ir varianti -

* dievs ir brīvs, konstruktīvs, nevar sabojāties bet neprot uztaisīt citus tādus kas ir brīvi, konstruktīvi, nevar sabojāties.

* dievs ir brīvs, konstruktīvs, nevar sabojāties bet negrib uztaisīt citus tādus kas ir brīvi, konstruktīvi, nevar sabojāties.

* dievs nav brīvs [tam nav brīvās gribas]
* dievs var sabojāties.

Ja ir iespējami/ iedomājami citi varianti [pie premisas ''dievs pastāv''] tad es labprāt viņus izlasītu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu ieliec dieva konceptu visādos cilvēciskā prāta ierobežojumos - ko nozīmē 'nevar sabojāties'

ja tu domā, ka vajadzētu eksistēt tikai cilvēkiem, kuri nekad nedara ļaunu - tad vai tā ir brīvā griba, ja ir tikai viens ceļš.

tad laikam te ir jautājums kāpēc ļaunums vispār pastāv. es nezinu, bet es zinu to, ka man dzīvē ir bijušas pieredzes, kuras es nekas brīvprātīgi neizvēlētos, bet kuras man ir devušas daudz. tas gan, protams, nav attiecināms uz skarbākām lietām kā, piem, kariem vai smagām slimībām. man šķiet, ka kosmiskā kārtība ir vieda un tas, ka es ar savu mikroskopisko prātu to neizprotu, ir likumsakarīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

/tu ieliec dieva konceptu visādos cilvēciskā prāta ierobežojumos - ko nozīmē 'nevar sabojāties'
/

Ja es par to nevaru runāt izmantojot loģiku, tad es arī nevaru teikt "tas pastāv" un mēs nonākam vismaz pie agnosticisma. Ateisms sanāk no agnosticisma + evidences izvērtēšanas + varbūtības izvērtēšanas, ētiskais jeb attieksmes ateisms vēl papildus ir atziņa ka nekas nevar būt man kungs.

Par pieredzēm: protams ka mēs esam spējīgi mācīties no pilnīgi visa, arī no negatīvām lietām, bet tas parāda tikai mūsu viedumu nevis kaut kādu tās vides viedumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, jā. un Dievu arī ticīgie cilvēki mēdz saprast dažādi. un tāpēc to nevar rakstīt likumā (kam es piekrītu), lai gan tas ir visas eksistences pamats - kam es arī piekrītu :D

par mūsu viedumu..well.. nezinu, cik tu jūties atbildīgs par savu imūnsistēmu vai sirdsdarbību? es īsti necik :)) kko iemācīties es varu, bet nevarētu pilnīgi neko bez ķermeņa un visa pārējā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Savu imūnsistēmu, sirdsdarbību un citu sistēmu funkcijas es varu pieskatīt, monitorēt un ja kaut kas nestrādā kā vajag - piekoriģēt vai labot. Tik tālu cik mēs pašreiz tās sistēmas saprotam, pētījumi protams turpinās.

[Nu jā un cits uzskats ir ka eksistence ir pati sev pamats, tur nekādu vēl pamatīgāku pamatu nevajag, citādi sākas šī te bezgalīgi rekursīvā trollēšana: Ja eksistences cēlonis ir dievs, tad kas ir dieva cēlonis un dieva cēloņa cēlonis utt. Vienkāršak ir uzskatīt realitāti par bezcēloņa, tā vnk pastāv. Tas arī atbilst Okama proncipam neieviest liekus konceptus, realitāti mēs novērojam => tā pastāv. Nav jēgas ieviest konceptu par tās nenovērojamo cēloni].

(Reply to this) (Parent)

/ja tu domā, ka vajadzētu eksistēt tikai cilvēkiem, kuri nekad nedara ļaunu - tad vai tā ir brīvā griba, ja ir tikai viens ceļš. /

Nu jā jautājumu var uzdot vēlreiz vārda cilvēks vietā ieliekot vārdu dievs

/ja tu domā, ka vajadzētu eksistēt tikai dievam, kurš nekad nedara ļaunu - tad vai tā ir brīvā griba, ja ir tikai viens ceļš. /

no šī jautājuma sanāk augstāk demonstrētie varianti.

(Reply to this) (Parent)