/tu ieliec dieva konceptu visādos cilvēciskā prāta ierobežojumos - ko nozīmē 'nevar sabojāties'
/

Ja es par to nevaru runāt izmantojot loģiku, tad es arī nevaru teikt "tas pastāv" un mēs nonākam vismaz pie agnosticisma. Ateisms sanāk no agnosticisma + evidences izvērtēšanas + varbūtības izvērtēšanas, ētiskais jeb attieksmes ateisms vēl papildus ir atziņa ka nekas nevar būt man kungs.

Par pieredzēm: protams ka mēs esam spējīgi mācīties no pilnīgi visa, arī no negatīvām lietām, bet tas parāda tikai mūsu viedumu nevis kaut kādu tās vides viedumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, jā. un Dievu arī ticīgie cilvēki mēdz saprast dažādi. un tāpēc to nevar rakstīt likumā (kam es piekrītu), lai gan tas ir visas eksistences pamats - kam es arī piekrītu :D

par mūsu viedumu..well.. nezinu, cik tu jūties atbildīgs par savu imūnsistēmu vai sirdsdarbību? es īsti necik :)) kko iemācīties es varu, bet nevarētu pilnīgi neko bez ķermeņa un visa pārējā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Savu imūnsistēmu, sirdsdarbību un citu sistēmu funkcijas es varu pieskatīt, monitorēt un ja kaut kas nestrādā kā vajag - piekoriģēt vai labot. Tik tālu cik mēs pašreiz tās sistēmas saprotam, pētījumi protams turpinās.

[Nu jā un cits uzskats ir ka eksistence ir pati sev pamats, tur nekādu vēl pamatīgāku pamatu nevajag, citādi sākas šī te bezgalīgi rekursīvā trollēšana: Ja eksistences cēlonis ir dievs, tad kas ir dieva cēlonis un dieva cēloņa cēlonis utt. Vienkāršak ir uzskatīt realitāti par bezcēloņa, tā vnk pastāv. Tas arī atbilst Okama proncipam neieviest liekus konceptus, realitāti mēs novērojam => tā pastāv. Nav jēgas ieviest konceptu par tās nenovērojamo cēloni].

(Reply to this) (Parent)