Lūk, es kaut kā līdzīgi uztveru vizuālo, tāpēc aizstāvēju komiksus, kad bijusī kolēģe tos kritizēja. Saprotu arī viņas nostāju, bet nu ziņkārības dēļ izlasīju lietuviešu autoru Sibīrijas haiku, tur daži vārdi kopā ar attēlu gan poētiski, gan ar jēgu. Par mangām daudz nezinu, bet labprāt lasītu, ja spētu orientēties un būtu tur jau iekšā. Lasīt jau var arī ainavu aiz loga vai noskaņu. Jā, pat ja japāņu valodu neprotu, intuitīvi šķiet, ka tev taisnība. Vispār saprotami, ka rakstība ietekmē, ja vārdi ir kā attēli.
Tāpēc tas varētu būt izskaidrojums, kāpēc tas tik labi viņiem sanāk.
Tā kā pirms gada lasīju vienas japāņu autores grāmatu par mūziķiem, mani pārsteidza, kā es tur dzirdu skaņas vai mūziku. Taču es novērtēju speciāli ierakstītu mūziku animācijai. Vnk pavisam dažādas lietas, nevar salīdzināt, jo pašas par sevi vērtība. Kad nogurusi esmu, tad labak papīrs, jo nav ekrana ņirboņas, bet mierīgākās dienās es novērtētu ekranizāciju. Nu attiecībā uz šo te tiešām neiespējami būtu noteikt, kas parāks. Un daudz kas jau individuāli. Prieks, ka neturi pie sevis to, kas saviļņo, pat ja saprotu, ka var būt nedrošība rakstot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paldies, atzīšos, ka tikai tagad izlasīju tavu komentāru, jo, kad es iepostēju iepriekšējo šajā sarunā, mani uzreiz pārņēma milzīgs kauns, ka es taču rakstu par lietām no kurām es neko īstenībā nejēdzu (ko es vispār jēdzu no mangām vai japāņu kultūras?!) un man bija bail skatīties, kas postēts tālāk >_<

kā arī paldies, ka aizstāvi komiksus, noteikti ir vērts tos aizstāvēt gan kā alternatīvu mākslas veidu kādā pasniegt stāstu un vispār :)

(Reply to this) (Parent)