| |
[19. Aug 2026|09:57] |
Pēc garajiem sausuma periodiem ar izdegušo zāli ir tik patīkami no rīta caur pavērto logu dzirdēt slapju asfaltu.
Citās ziņās: sen neko neesmu rakstījusi par Zaļo partiju, kas ir jālabo, īpaši tagad, kad tās biedri pēc Džeisona Ārdeja nāves ir nākuši klajā ar plānu vērienīgai vārda brīvības ierobežošanai.
Daudz labu ideju, piem: divu valsts regulatīvo dienestu izveide, lai "atzīmētu un novērstu rasismu" un "ableismu" mediju saturā, kā arī pārraudzītu "vajāšanu", kas it kā izriet no mediju atspoguļojuma. Mediju regulatoram Ofcom piešķirt pilnvaras, kas ļautu tam pieprasīt, lai lielās platformas dzēš "naidīgu, diskriminējošu un sazvērestības" materiālu, acīmredzot pat tad, ja tas nepārkāpj likumīgas vārda brīvības robežas, pieprasīt sociālo mediju uzņēmumiem "veicināt un aizsargāt" noteiktu balsu daudzveidību. Un, visbeidzot - novirzīt aptuveni £1 miljardu publiskā finansējuma katru gadu Independent Media Commons, ko veidotu bezpeļņas un "sabiedrības interešu" mediji un ko pārraudzītu nacionālās un reģionālās mediju padomes.
Ir cilvēki par kuriem britu mediji raksta nonstopā, piem, Roulinga, teju katrs tvīts, ko viņa uzklabina, potenciāli kļūst par rakstu. Laikā, kad mediji ziņoja par viņas atbalstu tagadējās organizācijas Sex Matters izvedotājai Majai Forstārterei, britu LGBTQ+ medijs Pink News par Roulingu cepa 40 rakstus nedēļā. Vai arī, atceros rakstus par skotu meitenēm, kur tas pats Daily Mail vēstīja, ka pie visa vainīga 12 gadīga meitene ar psihozi, kas vēlāk izrādījās nepatiesība - nekas no tā neizpelnījās tik lielu uzmanību, lai tiktu ierosināta jaunu mediju kontroles mehānismu izveide. Savukārt, kad kāds, kurš pieķerts neskaitāmos melos un, kurš sūtīja policiju un advokātus virsū tiem žurnālistiem, kas vēlējās šos melus pārbaudīt - tika atmaskots, tagad tas ir vajadzīgs. Kā tas nākas, ka vairāk vajag aizstāvēt tieši kādu, kurš reāli ir bijis vainīgs, nevis nevainīgos. Labi, Ārdeja gadījums ir ekstrēms, jo beidzās ar nāvi, taču vai patiesības nākšana gaismā būtu jāierobežo, jo kaut kādā dīvainā leņķī tā saduras ar cīņu pret rasismu un ableismu un var kādu aizskart un novest nāvē? Cilvēku iedzina nāvē tā melu jūra, kurā viņš peldēja. |
|
|
| Comments: |
/un ko pārraudzītu nacionālās un reģionālās mediju padomes./ Nē nu tāda lieta kā padomju vara jau bija. Tad apskatījos kas ir ableisms: /Ableism is discrimination, prejudice, or social bias against people with physical, mental, or developmental disabilities. It treats typical body and mind traits as the standard, assuming that disabled people are less valuable or need to be "fixed"./ Te šajā definīcijā ir mušas ar kotletēm, t.i. sensu meikojošas un nemeikojošas lietas kopā. Tātad 1) Protams ka slimības nepadara cilvēkus mazvērtīgākus, piemēram Hokings nebija mazvērtīgs. Alexander Grothendieck arī nē lai gan viņam uz dzīves beigām bija mentālas problēmas. Tajā pat laikā noteiktas slimības nozīmē noteiktu spēju trūkumu un visi nevar visu, kamēr nav izārstēti, piemēram Dauna slimnieks nevar vadīt pētniecisku iestādi un tml [ Jā es zinu ka Spānijā dauna slimnieks ievēlēts par deputātu, bet tas ir tāds pats politisks cirks kā Kembridžas Ardeja gadījums]. Un atceramies Germanwings katastrofu https://en.wikipedia.org/wiki/Germanwings_Flight_9525kura notika tāpēc ka pilotēja psihiski slims cilvēks. 2) Protams ka need to be fixed. Slimības ir jāārstē vai jāpēta kā ārstēt. Mēs sadzīvojam ar slimībām tikai tad ja neesam sapratuši kā izārstēt. Teikt ka slimības ārstēt ir diskriminācija vispār ir ļaunprātība pret pašiem slimaniem cilvēkiem kuru aizsardzība tiek deklarēta.
jā, apm tā.
viens no iemesliem kādēļ Ārdejs tik straujā tempā kļuva par profesoru, bija tieši viņa 'stāsts', nevis talants un tas, ko dara šādi melu stāsti - tie dod tiem cilvēkiem, kuriem tiešām ir smags autisms un kuri tiešām ir mēmi līdz 11 gadu vecumam - un viņu tuviniekiem, falšas cerības vai izjūtu, ka viņi ir neveiksminieki, kuri nedara pietiekami.
ir parādījusies petīcija, kuru šobrīd parakstījuši ap 4000 cilvēku, kas aicina ierobežot cik rakstus katrs medijs drīkst rakstīt par konkrētu personu, jo par Ārdeju esot bijuši vairāk kā 10 dienā un tas neesot pieļaujami. es iedomājos par Tommy Robinson, es nezinu, cik tieši rakstu par viņu bija viņa popularitātes zenītā, taču varētu būt ļoti daudz. ja Robinsons uztaisītu pašnāvību vai kaut vai viens cilvēks no tiem, kas tagad aicina ierobežot preses brīvību, sacītu, ka Robinsona nāvē vainojams tas, ka par viņu bijuši pārāk daudz rakstu, so we need to fix this. tas būtu pilnīgs nonsenss. tāpat nonsenss tas ir arī šajā gadījumā.
visu to enerģiju, kas tagad veltīta vārda brīvības apkarošanai, vajadzētu vērst pret Kembridžas Universitāti un viņu 'neirodažādības-intersekcionalitātes un ne-balto varoņkultu, kas lika viņiem būt akliem un iecelt augstā amatā šarlatānu. atbilde te nekādi nevar būt vēl vairāk kontrolēt naratīvu kurš radīja visu šo skandālu ar letālo iznākumu in the first place. | |