Hehe, jā.

tur var rasties pārpratumi, jo ir lietots viens un tas pats vārds, piem:


Lepna meita ceļu gāja,
Ta ar manim nerunaja.
Ej gaŗam, lepna meita,
Meklè lepnu tēva dēlu.

nešķiet nekas pozitīvs. šis labs:

Es cimdiņus noadiju
No asiem dadzišiem,
Lai vareju roku dot
Lepnam tēva dēliņam. :D

bet šeit atkal šķiet pozitīvi:

Lepnu brāļu māsa biju,
Lepnu viju vainadziņu:
No rozèm, magonèm,
Kliņģerišu līkumiem.

un šis man šķiet interesants -

Lepnas meitas nedziedaja,
Lepnu puišu gaididamas;
Es dziedaju, es lusteju,
Man atnāce pats lepnais.

jo te atkal šķiet, ka dabūt uzmanību no lepnā ir W

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, ir par ko padomāt, paldies.

Tā jau ir , ka katrā dainā ir atsevišķs stāsts, galu galā tām nav viena autora un prāts jau prot nošķirt to smalko robežu. Pēdējais labs koans. Droši vien par spēju priecāties vai jauna cilvēka spītību. Bet ar tādu jautrības pieskaņu.

(Reply to this) (Parent)