Šeit būtībā ir tikai viens ierobežojums: Mums jādara ZTP tā un tikai tā lai varētu turpināt darīt ZTP.

Jeb citiem vārdiem - mēs nevaram veikt darbības kuru rezultātā pazaudējam vairāk zināšanu nekā iegūstam.

Piemēri: nav laba ideja eksperimentālos nolūkos izraisīt epidēmijas, izdarīt atmosfēras kodolsprādzienus, sabojāt līdzsvaru saulē utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai ir labi, piemēram, pakļaut traumējošiem eksperimentiem 3 (2 vai 1) slimus bērnus, kuri tāpat nomirs - bet tiks iegūtas vērtīgas zināšanas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mēģinot viņus izārstēt - jā. Klasika: Pastērs, eksperimentālā trakumsērgas vakcīna, sakosti bērni, risks.

(Reply to this) (Parent)

Vispārīgi: Mēs vienmēr daram tā lai zināšanas/ struktūru iegūtu nevis zaudētu. Cilvēks/ bērns - tas ir ļoti daudz zināšanu/ struktūras. Sarežģīta sistēma. Izlietot sarežģītu sistēmu vienkārša rezultāta iegūšanai nav konstruktīvi. Nu apmēram kā ar mikroskopu iedzīt naglu. To var, bet tas nav konstruktīvi.

(Reply to this) (Parent)