| |
[24. Feb 2026|20:53] |
| [ | Mūzika |
| | still the same resting traveler | ] | Interesanti kā darbojas smadzenes: viens piemērs, kas ar mani notika vakar, gan jau ikviens to ir piedzīvojis. Sarunā nevarēju atcerēties kā sauc vienu indiešu ēdienu, nevaru un vis. Bilde prātā ir, bet vārda nav, tomēr tas arī nav tik svarīgi, lai vilktu laukā tel un meklētu. Par to vairs pēc tam nedomāju, tam nav nozīmes. Tad šodien, darot kaut ko pilnīgi nesaistītu, man pēkšņi prātā izlec vārds: SAMOSA
Pareizi, samosa! Tas ir kaut kādā ziņā apbrīnojami, ka kaut kur dziļākās prāta dzīlēs tas vārds tika meklēts visu šo laiku, it kā smadzenes teiktu: ok, mums nav šī vārda šobrīd, bet mēs atradīsm - un mans virs-ego par to neliekas ne zinis, bet process notiek neatkarīgi no tā. Un tagad beidzot fails ir atrasts un man tiek piegādāts ziņojums - ar novēlošanos, bet IR! Samosa! Paldies. |
|
|
| Comments: |
Ir pa pilnam piemēru, ka šādi, "uzdodot" smadzenēm fona režīmā risināt problēmu, ar kuru netiec galā, ir veikti atklājumi, atrisināti vienādojumu, formulētas tēzes utt. "No rīta pamodos un zināju; pierakstīju; viss pareizi."
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/156567/39380) | | From: | mapats |
| Date: | 25. Februāris 2026 - 18:24 |
|---|
| | | (Link) |
|
Jaunākam esot šī atgriezeniskā saite ir ātrāka un tāpēc to nepamana. Kad pārkāpj čētrdesmit robežai ir jāpiestrādā, lai uzturētu ātrdarbību formā.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/168852/3923) | | From: | kochka |
| Date: | 25. Februāris 2026 - 18:26 |
|---|
| | | (Link) |
|
Tiešām pārsteidzoši!
Reizēm šķiet, ka atmiņa ir ļoti radoša, bieži vien daudz ko atceros pastaigas laikā vai pirms iemigšanas, pat ja biju atmetusi cerību to atcerēties. | |