| |
[19. Dec 2025|21:55] |
Lasu tagad lēnītiņām vienu mangu, kuras otrais svarīgākais tēls is the smoothest mf who ever walked the Earth. Tehniski, protams, viņš pa Zemi nekad staigājis nav. Parasti tēli, līdzīgi kā cilvēki, nāk ar saviem plusiem un mīnusiem. Visbiežāk sastopamie varianti ir: klusais dziļais tips, vai neveiklais, dziļais, asais tips, kurš sākumā šķiet nepatīkams, bet vēlāk izrādās, ka viņam ir maiga daba un laba sirds. Tad otrs variants: sociālais taurenis ar kuru ļoti viegli rast kontaktu un pirmajā mirklī šķiet, ka labāk nevar būt, bet tad pamazām fasāde nolobās un lēnām uzpeld visādi zemūdens akmeņi un smagākie no tiem ir pavisam bīstami un draud tevi pāršķelt uz pusēm.
Šajā gadījumā tēla radītāji nav pieturējušies ne pie tradīcijas, ne realitātes un ir nolēmuši izveidot ļoti dziļu, sociāli atraisītu būtni, kuru teju nekas nevar satricināt, bet šis tas var aizkustināt un kuram ir savi principi, bet viņš neaizraujas ar tiesāšanu, kurš var momentā pārslēgties no nevainīgām palaidnībām uz akmenscietu nopietnību, uztvert vissmalkākās nianses citos kā arī uzreiz pieķert kļūmes sevī un uz to pārāk neiespringt, principā.. var darīt gluži vai jebko, jo jebkura darbība šāda rakstura izpildījumā pārtop par kaut ko autentisku, pievilcīgu un reizēm arī cēlu. No vienas puses - jā, skaisti, no otras puses gribas sacīt - tā nevar, jo kaut kādā ziņā tas šķiet vēl nedabiskāk, nekā frankenšteina monstrs. [es, protams, turpināšu lasīt] |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/165261/41398) | | From: | ctulhu |
| Date: | 20. Decembris 2025 - 00:29 |
|---|
| | | (Link) |
|
Frankenšteina monstrs ir pilnīgi OK, problēma bija pašā Viktorā Frankenšteinā kura galva izrādījās pilna ar cilvēkveida bailēm un aizspriedumiem, rezultātā viņš slikti izturējās pret sevis radīto būtni kas arī izraisīja traģēdiju.
Patiesais slikto lietu iemesls - bailes un aizspriedumi.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/168852/3923) | | From: | kochka |
| Date: | 20. Decembris 2025 - 00:55 |
|---|
| | | (Link) |
|
Tas tēls izklausās pēc stoiķa, lai gan Japānas kontekstā droši vien vairāk budisma ietekme. Man šķiet, ka japānas kultūrā valdīšana pār emocijām diezgan raksturīga, bet viņi negribēja tik melnbaltu un paredzamu tēlu, tā nu ieviesa šo daudzšķautņainību. Varbūt tēls ir sasniedzis savas "mācības" pilnību un tagad ar vieglumu to demonstrē? Nē, nu skaidrs, ka tur nekā tāda nav, taču var jau visādus pamatojumus izdomāt. Bet ja īsti stāsta varonim nevar noticēt, tad laikam šajā robežu laušanas eksperimentā kaut kas nav īsti sanācis.
domāju, ka ir sanācis, jo tēls ir ievācies man prātā un uzcēlis tur telti :) | |