Skaidrs. Man atkal šķiet, ka saruna ar botu ir sarunas imitācija

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interesanti. Es, piemēram, ar kādu sarunājos. Rezultātā es iegūstu noteiktas atziņas, pārdzīvoju noteiktus mentālus stāvokļus, dabūnu zināmu pieredzi. Nu viss kas parasti notiek ja sarunājas. Un tad es pēkšņi kaut kā neatkarīgi uzzinu ka tas ar ko es sarunājos bija bots. Kas notiek? Atziņu, pieredzes, mentālo stāvokļu pēkšņi kaut kā vairs nav? Bet ja es neuzzinu ka tas bija bots - tad joprojām ir?

Tas man drusku atgādina šitos te "Ah es vairs nevaru lasīt rakstnieka X grāmatas/ klausīties komponista Y mūziku, jo izrādās ka viņš bija/ ir vardarbīgs ģimenē, antisemīts, prokrievisks utt. " Nu vai arī "SpaceX un Tesla auto pēkšņi ir slikti jo Masks atbalsta Trampu"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu sēdi pie ūdens atspulga un māj un tev atmāj pretī un tu priecājies un tas prieks ir īsts, bet tad tu saproti, ka neviens patiesībā nemāj pretī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā tas vnk nozīmē ka nākamā šāda prieka no atspulga nebūs.

Turklāt atspulgs ir vienkāršs, tas var tikai atkārtot tavas kustības. Neko citu. Ātri var saprast ka tas nav cilvēks. [Kaķim ar spoguli reizēm iet ilgāk/ grūtāk, reāli sakaujas]. Bet vai var tieši, tikai komunicējot noskaidrot - tas ir bots vai cilvēks? Mēs esam apmēram uz robežas kur vairs nevar.

(Reply to this) (Parent)

Transbotam stāstīt, ka nav jēgas sarunāties ar botu un saņemt vadošus mājienus no transbota, ka ar botu ir jārunā :). Bollocks, what a load of pretentious bollocks!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šeit ir labs salīdzinājums. Mapats, iespējams, nav bots. Bet vai tāpēc ar Mapatu ir vairāk jēgas sarunāties nekā ar to pašu chatGPT4? Es ļoti šaubos :)

(Reply to this) (Parent)