Tik dīvaini, ka cilvēku pēdējo reizi redzēji pirms 3 mēnešiem, bet tagad.. urniņā..

Bāc, nu jau veselu nedēļu tā īsti neesmu ēdusi saldumus. Labi, ja vienu
mazo šokolādi ik pa trim dienām. Šodien jūtu, ka nereāli kārojas..
Cerams, ka nenoraušos :D

Šķiet, es tikai tagad esmu sapratusi. Šodien, kad pavadīju mammi uz lidmašīnu. Vienu. Nebūtu man divi darbi, būtu devusies
līdzi un nemiers būtu mazinājies. Bet jebkurā gadījumā, šķiet ka es tikai tagad esmu sapratusi, ka pavisam drīz
izdzisīs vēl viena zvaigzne zvaigznājā. Visvairāk žēl ir mana brālēna, kurš tur paliks viens. Viņš man ir gluži
kā otrs brālis.

Šodien ir gara, gara diena. Ir darbiņi, kurus vēl vajadzētu padarīt, bet tāa.. negribās.
Savā ziņā prieks, ka atgriežas sajūtas, kuras mani pārņēma uzsākot darbību SP.
Cerams, ka mans šī gada horoskops jau ir sācis darboties :)

Man agrāk tā īsti nebija ienācis prātā, ka es oficiāli strādāšu divās darba vietās. Šobrīd sanāk tā, ka man īsti nav brīvdienu.
Šī man ir 9 darba diena pēc kārtas un es jūtos lieliski :) Cerams, ka tas tā arī paliks. Un cerams, ka tas viss tikai līdz aprīlim :)

Pārmaiņas dzīvē ir uz labu, jā, tam es piekrītu. Tik manā dzīvē tagad ir pilna grīda ar maisiem, somām, mantām un lielu neziņu, kur lai to visu bāž?! Drēbju skapi vēl neesam nopirkuši, bet ārkārtīgi ļoti to vajadzētu.. nu vismaz man :D Vienīgais, kas man nepatīk šajā jaunajā dzīves vietā ir tas, ka ik rīta ingvera tēja garšo krietni savādāk, rūgtāka. Bet droši vien pie vainas ir rimčika citrons. Kas vēl man nepatīk dzīvojot centrā? Naudas tērētavas, jeb veikali. Tie ir uz katru stūri un vilina no manām kabatām laukā mazās, spīdošās monētiņas. Rīt pāris ripos, bet Vidzemes tirgū, būs jāiet paskatīties, kas tur labs. Par Āgenskalna tirgu stāvā sajūsmā nebiju, redzēs kā būs šeit.

Dzīvoklis vienā bardakā, visur stāv kastes un maisi. Ir tikai maziņas, izstaigātas taciņas līdz kompim, gultai, virtuvei un tualetei. Jā, pārvākšanās tieši bardaka dēļ man nepatīk. Rīt tāds pats būs jaunajā dzīves vietā.

Auksti, ļoti auksti, pat nesaprotu kāpēc. Gaidu, kad pieslēgs apkuri, tad vismaz nebūs kūkas jācep, lai paliktu siltāk.

Rīt agri no rīta, ar visu savu famīliju un mīļoto došos uz laukiem. Uz saviem īstajiem laukiem Latgalē. Esam arī ieplānojuši nelielas ekskursijas saistībā ar mājas vīnu lietām, tā ka turpmākās divas dienas solas būt interesantas. It sevišķi manam draudziņam, kurš Latgalē drīzāk nav bijis un latgaļu valodu īsti nesaprotu.
Man vispār šīs divas dienas tādas pilnas pārdomu, jo mans mammis pārdeva savu veikalu, kur es esmu bez maz vai uzaugusi, kur es zināju katru stūri, kur guvu pirmo darba pieredzi piespiedu kārtā. Bet es zinu, un arī viņiem to saku, ka ikvienas beigas ir sākums kam labākam. Šovakar redzot, kā jaunie īpašnieki ņem laukā durvis no eņģēm un plēšs nost līstītes, kuras tur klāt licis ir mans tētis ar savām rokām, man palika skumji. Žēl jau, bet ja nav citu variantu..

Manī ir iezadzies rudens. Ir klepus, iesnas, pa seniem laikiem tiek izdzertas 10 tējas krūzes dienā un no skapja dziļumiem velku laukā zilo pledu. Man ir auksti un ar drebuļiem noskatos uz tiem, kuri vēl mēģina šortiņos un krekliņos noķert vasaru.
Šodien tirgū nopirku kilogramu brūkleņu. Pusi samīcīju un ieliku saldētavā. Ziemai, morsam. Otru pusi tagad ēdu nost.
Man vispār savā ziņā rudens patīk. Daba ir uzražojusi daudz jaukumu un skaistuma. Tas nekas, ka ir jāģērbjas nedaudz siltāk, ir taču tik daudz smuku pusgaro zeķu. Un ir krāsas, lietus. Sākas gadalaiks, kad visi viens otram pieglaužas nedaudz tuvāk, lai būtu siltāk :)

Forši. Gāju mājās no darba un ap kaklu neapliku šallīti, jo ārā spīdēja saulīte un bija diezgan silts. Tagad man sāp kakls un tek deguns.
Un es beidzot esmu sapratusi ko es gribētu darīt. Būt kopijraiters. Tagad tikai atliek sākt :)

Tā kā šodien ar mani neviens īsti negrib runāt un uz jūru arī viena negribu braukt, jo turklāt, manuprāt, ir jau nedaudz par vēlu. Tad es šodien varētu padarīt kaut ko foršu, piemēram, aiziet paskriet pa parku. Nu un ka viena. Jāizliek sava enerģija.

Man sāk likties, ka es pārāk vienmuļi esmu uzsākusi dzīvot. Nu ok, es nesen kā pabeidzu skolu(turklāt diezgan labi) un ir sākusies vasara, bet tāpat man sāk kļūt garlaicīgi. Es strādāju ļoti labi apmaksātu darbu, kuru es īsti negribu darīt, jo viņš savā ziņš IR vienmuļš. Ko es gribu darīt? A vot, pat to es nezinu. Rītdien viena pati aizbraukšu uz centru un izdomāšu.

Ievadam - man ir tāds oldskūlīgs ritenis, sudrabotā krāsā, tam ir "divas" bremzes, viena, kura nedarbojas noskrullēta pusmastā un sastiprināta starp kkādiem mistiskiem vadiem, lai netraucē. Otra - tīri normāli darbojas, bet.. viņas mēdz nedaudz noslīdēt.
Šajā burvīgajā vīkenda noslēgumā ar draudzeni Madaru izdomājām aizbraukt līdz jūriņai paķert iedegumu, nāk taču izlaidums! Braucām abas ar ričukiem pa riteņbraucēja celiņu līdz Jūrmalai. Ieņēmām vietiņu netālu no krūmiņiem, izmetāmies un kādas četras stundas ļāvām saulei pacepināt mūsu ādiņu. Izdomājām, ka mājās dosimies laicīgi, jo vēl jākrāso mati un noteikti jāiebrauc Hesburgerā! Tā nu pilnus punčus ar Hesburgera paiku salikušas braucām pa to pašu posmiņu mājās. Tā sākam mīties un es jūtu, ka tā mana vienīgā bremze īsti nestrādā. Baigi stulbi, jo Lielupes tiltam otrā pusē tāds diezgan stāvs kalns. Man bail, spiežu bremzi, beigās pat sāku bremzēt ar kāju un lūdzos kaut tik es neiesrietu krumiņos otrpus celiņam. Paspēju sabremzēt, izņemt līkumus un visiem prieks. Jau paspēju sapriecāties, ka nebūs vairāk šādi kalniņi, mašīnas un varēšu tikai baudīt dabas burvību un miermīlīgu mīšanos. KĀ TAD. Pēc kādām 10min redzu, ka priekšā tāds neliels kalniņš, ai, nekas traks nebūs. Uzminos mierīgi augšā un redzu, priekšā stāvs lejupceļš un straujš pagrieziens pa labi. Es spiežu bremzi + bremzēju ar kāju, acu priekšā redzu priežu koka stumbru, iebļaujos Madara un izstiepju sev priekšā divas rokas. Atceros, ka es piecēlos kājās un pētīju savas rētas. Jā, es ieskrēju kokā :D Joptvai, cik veiksmīgi man ritenis viņam nogāja garām. Sasitu pirkstus, mistiskā veidā noberzu zodu, sasitu plaukstas, elkonis pretīgi izskatās(cerams, ka uz izlaidumu būs OK) vēders sarkans, krūtis ar. Bet visā visumā, man nāca par sevi smiekli. Tagad sēžu mājās un gaidu, kad man vīrietis salies brūcēs ūdeņraža pārskābi. Zinu ka sāpēs, bet nu.. uz 6dienu jābūt smukai, lai drauga mamma nedomā, ka mums ir nesaskaņas :D:D
Ieteikums - tomēr nebraukt ar beigtām bremzēm :D

Šodien nesu uz gravētavu zelta lāpstu (dāvanai) un man visvairāk patika apkārtējo reakcija - Oo, zelta lāpsta! Kad ar to verķi iegāju iekšā gravēšanas birojā, tik pat kā visi iesaucās - oho, kas par lāpstu! :D Bet nu labi jau izskatījās, es pati svārciņos, vaļā matiņiem un ar spīzdīgu lāpstu rokās. Vispār dzīvojoties pa mājām šajā atvaļinājumā es sākusi vakaros lasīt. Patlaban lasās Varnu ielas republika. Atzīšos, ka nekad viņu nebiju lasījusi, kā tikai filmu redzēju maza būdama. Reizēm šķiet ļoti nesaprotama, bet reizēm traki smieklīga, it sevišķi vieta, kad Peksis aiz bailēm svilpi norija :D

Man ir atvaļinājums, kuru es veltu sev. Es daru, teiksim tā, tieši neko. Taisu ēst, tīru māju, eju iepirkties, rūpējos par izlaiduma dāvanu un ņemos ar kaķi. Ne vienu dienu vien, man galvā ir iesitusies doma, ko dara mājsaimnieces, kā viņas var tā visu dienu darīt neko?
Vismaz daudz maz ir saplānotas otras divas atvaļinājuma nedēļas, kurs ir jūlija beigās. Ar vīrieti pieskatīsim māju Smiltenē, kamēr manējie būs prom Ukrainā, Ungārijā vai kur tur. Bet, ja tomēr šie plāni izjuks, tad es jau rezervē būšu izdomājusi, kur aizbraukt, tepat, Latvijā :)

Šobrīd ir noskaņojums tāds, ka gribas kaut ko iecibot. Varbūt baigi sakrājies, nez :D
Dievinu pašreizējo laiku aiz loga - zibens, pērkons, lietus. Nekā labāka nevar būt (giggle). Atceros, ka tādos vasaras vakaros slēdzu laukā stacionāro kompi un ēdot zemenes lasīju romāniņus. Tagad, sēžu ar kaķi klēpī (paņēmām no draugiem), gaidu, kad atdzisīs skābeņu zupa un tad abi ar mīļumu iesim gulēt. Rīt atkal uz darbu. No dekrēta atnākusi viena veca darbiniece, izrādās no mana gala - Smiltenes + intrigante, karjeriste. Vismaz viņa nepatīk visiem tiem kolēģiem, kuri ar viņu pirms tam ir strādājuši. Neviens nav par viņu sajūsmā, tā ka redzēs kā būs. Bet nu.. tā kā viņa bija 2.stāva vadītāja, tad viņu pazemināja par amatu zemāk - vīriešu nod.(manas nod.) vadītājas vietnieci.
Un vēl man 5dien ir aizstāvēšana. Jāsataisa laba prezentācija un pārliecinoši jāaizstāvās :) recenzets baigi labi novērtējis manu darbu un līdz ar to, nebūtu slikti vēl labāk noprezentēt (giggle)

Mums ar draugu ir ģimenes pieaugums. Vakardien no draugiem paņēmām kaķenīti, aptuveni 3mēn. jauna. Lien visur, kur var ielīst un viņai ļooti patīk kāpt pa plikām kājām uz augšu :D Vismaz mājās ir vēl kāda dzīvībiņa, savādāk, interesantāk :) uzreiz pašiem jāpeidomā ko un kā, jo ir taču kaķis! :)

Ir! Iet uz beigām! Šodien jānodzied ar kori skate un tad, pa nakti vajadzētu uztaisīt fināla versiju! Ai, man ir laime pilnīga. :)

Aizvēru ciet word dokumentu, kur rakstu bakalaura darbu. Sadusmojos uz hedingiem. Ienīstu viņus un acīmredzot viņi mani. Šonedēļ beidzas mans mācību atvaļinājums. Žēl jau, bet naudiņa kaut kā jāpelna