Vai jums ātri pielīp izrunas un akcenti? Pēdējā laikā novēroju divas lietas: manā angļu valodā kaitinošais amerikāniskums sāk pazust, nē, labojos, to vienkārši nomaina kaitinošais īriskums. Tur "cute" pret "lovely", "great" pret "grand", tad vēl "thanks a mil'", "cheers", "howareyou!" un tad vēl "bUs", "cUstomers" un "riiiight, riiiiight - oh, is it?!"
Vai vēl trakāk - darbā man blakus sēž austriete, un kad es pamanu, ka manā vācu valodā iezogas kāds austriešu parazīts, taisni vai gribas iekost mēlē. It kā jau tas izklausās kruti (vai vismaz jautri) no malas, bet ja tas ir tāds mikslis un tu neesi ne jeņķis, ne fricis, ne īrs vai austrietis ar savām klasiskajām izrunām, bet viens draņķa letiņš, tad ir kaut kā jokaini.

MUMS PUTEŅO, PUTEŅO!!!! ĪRIJĀ PUTEŅO!!!

man šķiet, ka nākamā nedēļa man būs tikpat nemierīga un stresaina kā tā, kas pirmsprombraukšanas.
kā vakar hjū grānta varonis iekš about a boy teica - mana dzīve ir vienībās.
tad lūk, mana arī. lidmašīna - 4 vienības, autobuss - 1/2, vilciens - 2, frizieris - 2, starpvalstu autobuss - 3, notārs - 4, zobārsts - 3, tikšanās ar draugu nr.1 - 3, tikšanās ar radu nr.1 - 2, tikšanās ar draugiem nr.5,8, un 10 - 3 un tā tālāk un tā joprojām.
dažreiz es baidos, ka man atbraucot vai nu negribēsies pamest mājas, vai arī gribēsies, jo tās vairs nebūs manas, un man būs skumji, jo bez mājām vienmēr ir skumji. man liekas, ka mani saprot tikai tie cilvēki, kuri bieži maina savas dzīvesvietas, pilsētas un valstis. jo tad par tavām mājām labākajā gadījumā kļūst lidostas, bet sliktākajā - sajūta, ka tu esi uzgaidāmajā telpā. un tā sajūta nepazūd.