grieķi ļoti pareizi rīkojas, aizstāvot grieķu jogurta nosaukumu.
cilvēki pērk kontrafaktu, nepārtraukti domājot ka tas ražots grieķijā.
bet es līdz šim uzskatīju, ka tas gatavots no grieķiem.
ja kāds ārzemēs ražotu latviešu pelēkos zirņus ar speķi, nez, vai kādam šeit arī sagrūtu viņa pasaulīte?
man jau šķiet, ka būtu jāpriecājas - kāds valkā tavas valsts nosaukumu un ko domājies, par baltu velti!
par gada vārdu jau esot izvēlētas fake news.
bet varbūt tomēr predatory behavior?
es nevienu neizsmeju, bet man patīk vārds kā tāds.
galu galā, ņemot vērā evolūcijas mērogu, daudzmaz civilizētā veidolā (varat taču tā pieņemt, ignorējot visu pasaulē notiekošo?) mēs dzīvojam ļoti, ļoti nesen.
mūsu dns ir pilns ar gēniem, kas izraisa predatory behavior.
vai es aicinu dzīvot instinktu varā un neko nemainīt? nē, bet ir labi saprast, kas tu esi un kas nē.
būs jāskatās HoC, jo kā prognozē, iespējams, tā arī būs pēdējā lielā filma ar Speisiju, kuru izstums nopakaļ Vainšteinam.
apzinoties, ka man nav ne zināšanu, ne pieredzes un droši vien, arī morālu tiesību komentēt šo, tomēr gribās pateikt,
ka seksuālie harasmenti un uzbrukumi ir ārkārtīgi slidena vieta dzīves takā, kas jau tā mēdz grīļoties un izzust.
nu kā - ir noticis kaut kas, kas vienai pusei ir kategoriski nepieņemams. seko izmeklēšana. ar piem. slepkavībām izmeklēšanu
var veikt kaut 10, kaut 50 gadus vēlāk - jā, mazāk pierādījumu, mazāk liecinieku, bet izmeklēt ir iespējams.
seksuālos noziegumus un incidentus arī ir iespējams izmeklēt, kā man šķiet, īpaši acīmredzamos. bet pelēkā zona sākas, kad
apsūdzība tiek celta vai nu daudzus gadus vēlāk vai arī neacīmredzamā situācijā. tur ir ļoti nemanāma robeža, ap kuru ir nenoteiktība un konteksti, nevis fakti.
reizēm ir vaina 100% un reizēm ir buyer's remorse - sākumā bija labi un saldi, pēc tam likās, ka bija slikti un gauži.
nu, par vainšteinu ko var teikt - drātēt aktrisītes nav smalkais stils. rietumu pasaulei tas nepatīk un šādi cilvēki nonāk sprukās.
var nonākt. uzmākties jauniešiem kā speisija gadījumā arī nav labi. bet. uzdosim jautājumu, kāpēc cietušie klusēja tik ilgi.
nē, TIK ilgi. kā jau teicu, es nekvalificējos patiesības paušanai, bet manuprāt, personālijām ir jēga nekavējoties pēc fakta,
savukārt 30 gadus vēlāk ir jēga no rehabilitācijas, no fakta apzināšanās un sadzīvošanas ar notikušo. ok, vainšteinveidīgie, kuri
turpina harasēt un asaultēt, protams, ir jāaptur un šeit ir atšķirība no speisija kam nav recidīva (pagaidām nav zināms!), bet joprojām ir jautājumi -
kāpēc aktrises piekrita iet uz briesmīgā spalvainā vainšteina numuru, ja jebkurā brīdī varēja pateikt - ej mirsti, derdzīgais mērgli un izdarīt citu izvēli?
neviļus nākas atcerēties teicienu par cenu.
bet par speisija draudziņu, nu tur vispirms vajag parēķināt, cik gadu bija zēnam, ko viņš tādā vecumā darīja vecāka speisija mājā un protams,
protams, es dzirdu atbildes ka vienalga speisijs bija atbildīgs.
jā, bija - savos ciktur gados vajadzēja apjēgt, ka jaunākus par sevi nedrīkst laist uz savas mājas sliekšņa, ja situācija nav viennozīmīga un pierādāma.
sava vecuma, vecāki - nu kur problēma. protams, riesta laikā širmis aizveras un kāds tur vecums.
tātad, lai kā tur arī nebūtu ar tiem diviem, skaidrs ir viens - tikšanai pie seksa cilvēki izmanto dažādus līdzekļus un daudzos gadījumos postfactum nav iespējams skaidri noteikt, vai sekss ir bijis abpusēji labprātīgs vai tomēr nē.
arī tas, ka seksuālajiem nodarījumiem ir tāds blakusefekts, ka pat attaisnošanas gadījumā apsūdzētais figu kad pa īstam atmazgāsies (tas par speisiju, protams).
all connected future varētu parūpēties par pulksteņiem, kuri veic pāreju uz ziemas laiku nevis vienā lēcienā, bet pamazām, ik pa pāris minūtēm dienā.
ne jau ka man šausmīgi traucē tagadējā pāreja, bet ja tehniski iespējams - kāpēc nē, lai ir pakāpeniski.
tādā veidā izmaiņas varētu taisīt pat lielākas par 1 stundu - ziemā mierīgi var būt 2 vai pat 3st. nobīde no vasaras laika.
ja visi saskaņoti redz vienu laiku, tad šādai laika grozīšanai nevajadzētu sēt haosu un paniku.
mazā pintiķa sirds vienlaikus sažņaudzas un iegavilējas (jo kāds dara nepareizi un kāds taču ir vēl lielāks nejēga).
šoreiz runa par elesemelvē, kurā es kopš rudens reizi nedēļā ielūkojos cerībā saprast, vai esmu pareizi rīkojies pēdējos 2 gadus, nelasot vietējos ziņu avotus (spoileris - jā, pareizi).
un virsraksti, ja
Eiropas Parlaments atbalsta glifosāta herbicīdu aizliegumu līdz 2022.gadam
Traģēdija Ventspils peldbaseinā: Bērnus mācīja peldēt bez licences
un (bezspēcīgi kratot rokas pret debesīm) atstarpes nelietošana pēc kārtas skaitļa ar punktu!
Personvārdu mode kopš 1918.gada.
laika posmā no 2015.gadam līdz 2017.gada martam.
no 24.oktobra līdz 29.oktobrim ikviens interesents
2001.gadā viņu ar piekto numuru
no 2002. līdz 2004.gadam reformēja
valodas jomā līdz 2024.gadam.
skandināviem ir ķēriens uz nuāru, domāju, ka pēc gadiem 10 viņi uzņems seriālu par kapteini zāģi un holivudai ar savu rimeiku neredzu ne mazāko iespēju.
dzirdu vaimanas, ka stendera ziepes pārdotas, un kam - ķīniešiem. vai tas ir slikti? manā sapratnē, tas ir labākais iznākums. nav jēgas turēt vistu būrī līdz tā mirst no vecuma.
olu periods aiz muguras, nu iepr. īpašnieki izvārīja buljonu un ieguva starta kapitālu kam citam, bet ķīnieši ar eiropas ziepju palīdzību tautiešiem līdzēs atbrīvoties no naudas, ko tie ietirgojuši no tiem pašiem mums par elektroniskiem niekiem.
laikam vienīgais satraukums varētu būt stendera algotajiem darbiniekiem, kurus jaunie īpašnieki agrāk vai vēlāk aizstās ar izmaksoptimālākiem tautiešiem (iespējams gan, ka es ļoti maldos). ja uzņēmums maksā nodokļus valsts budžetā - kāda starpība, kam tas pieder? ņaudēšana par Latviešu uzņēmumiem (jā, ar lielo burtu, nezikāpēc) tāds dīvānpatriotisms vien ir. naudai nav tautības, jādomā par tās segumu, ne tautību. kāds teiks - ķīnieši aizvedīs stenderu prom no valsts. bet mēs taču nevaimanājam, kad tūristi aizved konfekšu kasti vai adītu villaini. lai ved - kas ir ražots, tas domāts tirgum. cita lieta ir zeme, par ko vienmēr esmu domājis, ka nedrīkst pārāk viegli pārdot ārzemniekiem (pilnībā jau arī nav iespējams izvairīties).
tik skaistās dienās kā šī negaidīti piezogas nojauta, ka viss nebūs mūžīgs un vispār - dzīve ir tik sasodīti īsa.
kafijas dzeršanai ir kas kopīgs ar fotografēšanu - tas ir process un iedziļināšanās tajā. reizēm iesācēji pieļauj kļūdu, cenšoties mazliet ietaupīt uz sākotnējās tehnikas iegādes. draugi, tie ir tādi sīkumi, salīdzinot ar to, ko jūs iztērēsiet uz materiāliem, drukāšanu un nokļūšanu vajadzīgajā vietā (uzturēšanos)! tieši tāpat ar kafiju - sākotnējais ietaupījums (vienas klases ietvaros - SBDU, HX vai DB) ir nieks, salīdzinot ar regulāru kafijas pirkšanu un beigu galā jums ir aparāts, kas katru dienu atgādinās, ka varētu būt labāks. un no otras puses - ne vienmēr dārgākais būs arī labāk piemērotais. tiesa, bez pieredzes ir teju neiespējami nopirkt iekārtas, kam nav izteiktu trūkumu vai vismaz nekaitina ar kādu sīkumu - tas ir jāsaprot un tur nekā īsti nevar iesākt.
labi saprotu cilvēkus, kuri padzirdot par veloceliņu, sāk vēcināt rokas un sauc, ka brīvdienās pa to braukt nemēdzot. blakus braucošie čatotāji nudien ir ierasta parādība, bet vakar es sastapos ar trīnīšiem. pāris ar bērnu brauca visā platumā, vispirms turpceļā un un pēc tam atpakaļceļā nepārredzamā pagriezienā es fāterim teju vai ieplēsu rāmī. man nav neviena pieklājīga vārda par cilvēkiem, kuri brauc šādā veidā. šis vismaz pats brauca pa pretējo pusi, bet bija pārīši, kur džeks brauca pa labo pusi un džusi turēja kreisajā malā, sak, ja paraus, tad lai krīt viņa. un viens kretīns bija apstājies celiņa vidū, lai bērnam pieregulētu ķiveri un saprotams, bērnu bija nolicis celiņa vidū, pats paliekot ārmalā.
pašā pirmajā reizē caffeinā divus singlšotus pagatavoja kā dubulto grozu stiepjot līdz 2x30ml, kas jau ir lungo.
saprotams, tas ir ātrāk un lētāk, nekā uztaisīt divus godīgus šotus, bet neveicina klientu atgriešanos.
cena gan arī mazliet zemāka, bet tas ir kā griezt uz pusēm salvetes.
malkas skaldāmais bluķis ir vienkārša padarīšana? tā viena lieta, bet iestrādāts (seasoned) bluķis gaļas ciršanai nav lēts.
https://www.ss.com/msg/lv/electronics/h
esot pilsētā, apmeklēju nevainīgo kafijotavu blaumaņa ielā. itāļu grauzdējums nav mans mīļākais žanrs, bet ko nedarīsi redzesloka uzturēšanai.
tātad, iznācu ar smaidu sejā, un ~1/2 no tā bija no apziņas, ka mājās es gatavoju tikpat labu un labāku espreso.
uzreiz jāatzīmē fakts, ka ar smalkajām k-30 dzirnām viņi (viņas, ja esam precīzi) sasniedz cēlākus mērķs, kā savulaik pieminētajā krasta ielas lido.
turpat ir apskatāma reiz pieminētā illy lielā (salīdzinot ar mazumtirdzniecībai domāto) kafijas skārdene, ko itālijā uzstellē tieši virsū uzpariktei, nebārstot pupas apkārt un riņķī.
maksājot par niecīgo kafijas daudzumu, kas pirmajā brīdī šķiet absurds darījums, jāatceras, ka espreso gadījumā tas ietver arī izdevumus aparāta amortizācijai un apkopei, kādreiz arī remontiem.
mājās jūsu aparāts var maksāt 10x mazāk, jo tam nav jādarbojas 12-15st. no vietas un jāgatavo simtiem dzērienu diennaktī, tāpat retāk ir jāveic daļējā un pilnā tīrīšana, bet princips nemainās un tas ir visai tālu no superautomāta bezrūpīgās kafijas koncepta. pamēģiniet to mājās un varbūt nekad vairs neuzdosiet šo jautājumu.
tesla 3 displejs mazliet izbrīna. nē, no tehniskā viedokļa tā ir vieglākā pieeja, bet kā mūsdienu drošajā pasaulē kļuva iespējams novietot tik lielu šķautnainu verķi sejas tuvumā? ja būs modelis ar paceļamām gaismām, kuras savulaik iznīdēja tieši gājēju saglabāšanas vārdā, es stājos rindā. un tas nav nereāli - pienāks laiki, kad kājāmgājējus droni izķers un nogādās vietās ar gādīgu personālu un relaksējošu mūziku.
atcerējos. vakar cilvēki sauca maiņas vecāko, lai pasūdzētos par to, ka neesot ne frī kartupeļu, ne kartupeļu pankūku.
kā lai uzņēmums plaukst, ja cilvēki pasūta kartupeļus? degviela, ko viņi nokurināja braucot uz krasta ielu, jau izmaksāja vairāk.
nopietni, investoru vietā es tos kartupeļus vispār iznīdētu no lido ēdienkartes.
vai atstātu friškas tikai kā bonusu klientiem ar rēķinu virs xx ērikiem.
reāli tas apmeklētāju skaitu nesamazinātu tik un tā.
žanrs "ģimenes atkalredzēšanās", norises vieta - krasta ielas lido. jā, cilvēkiem patīk atkal un atkal atgriezties pirmajā nozieguma vietā, piedzīvot izvēles mokas, šo patērētāja ekstāzi. bet izvēlēties var ēdienus, radiniekus - nē.
pirmais iespaids - ja nealojos, tad seno laiku godība ir paputējusi, jaunie laiki nākuši ar racionalizāciju, ekonomiju un tādu kā tievēšanas tendenci. atsevišķi nodalījumi nedarbojas (darbdienas efekts?), nav necaurejamas cilvēku burzmas un krievu tūristi veido saskatāmu apmeklētāju daļu. bērnu laukums arī nebija pārpilns. šeit man vairāk rūp, kas noticis ar cilvēkiem - tie ir devušies prom, tie mainījuši ēšanas ieradumus vai tas ko liecina par ekonomikas stāvokli.
par gastronomiju neko nevaru pateikt, pa šķīvi izsmērētās fazānu aknas pasniedz cituviet, tomēr jebkuru ēdienu lido es ēdīšu labprātāk, kā aziātu ēstuvju izstrādājumus. galu galā, nav jau tā, ka obligāti jāēd ceptie kartupeļi ar desām, ketčupu un majonēzi. bet no glutamāta, ko aziāti mīl un ciena, es nevaru atdzerties 2-3 dienas.
bet tas viss ir tikai ievadam. iestājies rindā pēc kafijas, nopētīju ka to gatavo saprātīga izskata verķī un ir cerības uz pieņemamu kafiju, kas ļautu mazināt atkalredzēšanās līdznesto smeldzi. meitene iesitusi roku, darbojas veikli un rinda patīkami virzās uz priekšu. kafijas dzirnaviņas ir mk k30, divas gabalas (izskatījās, ka vienas ar tumšāku un otras ar gaišāku grauzdējumu) - tas jums nav baseins ar vairākās valstīs strādājušām dzirnavām vēl no dozatoru ēras. mazā, kambarainā sirds iegavilējas. tā aizdomās iedrebas, redzot ātro un resno strūklu. un ieīdas, piegrūžot tasīti pie deguna. ieraujot malciņu, sirds jau saraujas. runa pat nav par bezjēdzīgi iztērēto naudu - zūd ticība labajam.
īsiem vārdiem - tas ir tas, par ko esmu rakstījis iepriekš. ir smalka tehnika, tā spēj volumetriski piepildīt traukus (katram dzēriena veidam savu tilpumu). bet rezultāts nav teicams, es pat neprasu izcilību. labam rezultātam nevajag daudz - labas un svaigas pupiņas, maluma pakāpes pieregulēšana, nevis paļaušanās uz to, ka aparāts jau ielies vajadzīgo daudzumu.
espreso uzreiz atklāj visu būtību, latēs un lai sargā Kecalkoatls, sīrupkafijās kafijas garšai nav ļoti lielas nozīmes. ar espreso nekas neko nemaskē un neizdaiļo, tur ir tikai pāris malki, pāris mirkļu patiesības. vai arī nē.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)