"nu kas traucē viņiem dumpi sarīkot?
redzi, tu runā kā jau demokrātiskā vidē esošs un reflektējošs, veselīgs, paēdis un ideālistiski noskaņots jauns cilvēks (tobiš amerikānis). bet iedomājies tādu pussprāgušu korejietīti, kurš labi ja apguvis divas klases skolā, visa enerģija aiziet, lai kaut kā sapelnītu tam, ko iebāzt vēderā un piedevām bail ir pateikt pat pušplēstu vārdu, kas varētu likties aizdomīgs vietējiem stukačiem un čekistiem. nu papromē iedomāties to smadzeņu atsaldētības kampaņu, kas tur iet vēl no japāņu okupācijas un varbūt vēl senākiem laikiem. Valstī bez jebkādām demokrātijas tradīcijām. da kāds vēl tev dumpis? Un vai tu vari kaut jel vienu pozitīvu piemēru minēt, kad dumpis būtu reāli gāzis kādu tirāniju?
Jā - davai nosauc kaut vienu šādu piemēru, kad tieši dumpis ir gāzis totalitāru režīmu (un nevis tēvocis Sems vai režīma iekšējās grūtības).
nujā, varētu domāt ka tauta celsies no tumsas lokiem gaismā un aizslaucīs mahinatorus, korumpantus un pārējos tārpus - da figu, dzīvei sanāk, pat treknumam pa virsu sanāk un ir labi. Laikam ir kautkāds vidusposms, kad tauta stāv mierā un klusu - buntojas tikai tad kad tālāk vairs nav kur, vai kad augsti organizētā sabiedrības kolektīva apziņa momentāli pašattīrās (jautājums gan, ja sabiedrība jau it tik daudz mēslu, vai t.s. kolektīvā apziņa vispar spēj pastāvēt tik organizētā pakāpē ?)
tas jau šķie psiholoģiskas dabas jautājums. jebkurā gadījumā visās "tautas revolūcijās" parasti tie melnā darba darītāji ir bijuši uzkūdīti apdzērušies proletārieši vai arī ne apdzērušies, bet citādi mentāli ietekmēti proletārieši, kurus vadījuši augstāka ranga smerdeļi. man vēljoprojām šķiet aizkustinoši naiva tā LV vēstures grāmatās iespiestā ticība, ka letiņi tiešām neatkarību izcīnīja ar kvēlām dziesmām un samizdatu. jājautā cik tupam un vēsturi nezinošam jābūt indivīdam, lai ko tādu varētu ieborēt galvā.
vispār manuprāt pietiek izlasīt vienu Orvela "1984", lai lielā mērā izprastu mūsdienu politiskos procesus.
Kur nu vēl tālāk, kā gandrīz bada apstākļos.
Nu jau gan zagnul. Šim režīmam ir "iekšējās grūtības", konkrēti, tas nespēj savu tautu pabarot, to pašu, btw, kura veido arī tā bruņotos spēkus un represīvo aparātu. Aber nespēja nodrošināt pārtikas apgādi, btw, bija viens no iemesliem, kādēļ 1917.gadā Krievijā tūdi sākās.
Sūdi Krievijā tik tiešām sākās, jo Valsts līdzīgi kā PSRS 70 gadus vēlāk bija novesta līdz kliņķim. Tikai problēma ir iekš tā, ka uzvarēja vēl trakāka tirānija.
Būtu jau ļoti jauki, ja šis Ziemeļkorejas furunkuls pats pārsprāgtu bez seksīgo un varonīgo ASV jūras kājnieku drasēšanas Phenjanas ielās vietējo zaķu medībās. Tomēr tas turās ar visu savu badu jau gadu desmitiem ilgi un nekas neliecina, ka tur kas sāktu brukt.
Arī Staļina PSRS Rūzveltam un Čērčilam bija "stabils partneris";)
Jā, tā arī bija, ka uzvarēja vēl trakāka tirānija, tādi nu brīžiem ir vēstures līkloči. Tomēr tas notika līdzīgā situācijā, kādā šobrīd ir Z-K. Vai vēsture atkārtosies, nav zināms, nav zināms. Ļoti iespējams, ka ne, un nebūs pat dumpja, nemaz nerunājot par jaunu tirāniju.
Nu, ASV jūras kājniekiem ir arī pozitīva pieredze šajā ziņā. Rietumvācija, piemēram. Un arī D-Koreja, kaut arī nav gluži paradīzes zemes virsū, uz bada sliekšņa it kā neatrodas. Tā kā varbūt viņu ierašanās vēl nav tas ļaunākais variants :>
Irāka, piemēram. Afganistāna, piemēram. Somālija, piemēram. Vjetnama, piemēram. Kambodža, piemēram. un vēl pārdesmit valstu. Vai no šiem kājniekiem un šiem bumbvedējiem viņiem - šo valstu vienkāršajiem iedzīvotājiem kāds labums tika?
Vispirms noskaidrosim vienu jautājumu - vai piederi pie tās cilvēku grupas, kuri uzskata, ka ASV ir lielākais ļaunums pasaulē šobrīd?
Ja jā (un ir zināms pamats domāt, ka jā, ņemot vērā to, ka parunāt par amerikāniem un viņu jūras kājniekiem pavilka Tevi, tad tālāka saruna ir pilnīgi bezjēdzīga.
es neuzskatu, ka lielākais ļaunums vai lielākais drauds būtu kāda konkrēta valsts. ASV ir kā simbols tai pasaules kārtībai, ko 1943. gadā Teherānā aizsāka trīs simpātiski kungi. Man drīzāk nepatīk šī kārtība, jo tā nodrošina saujiņai pasaules attīstītāko valstu gandrīz visas pasaules izejvielas, kamēr pārējo valstu vienkāršie cilvēki cīnās dēļ maizes rieciena.
Respektīvi neoliberālisms, ko, cik noprotu, tu visai aktīvi atbalsti. Līdz ar to ir skaidrs, ka mūsu uzskati a priori ir diametrāli pretēji un atbildes uz jautājumiem ir iepriekšparedzamas. Līdz ar to arī es uzskatu tālāku diskusiju par bezjēdzīgu.
Man gan, gluži otrādi, paliek interesanti. 1kārt, kādēļ tieši Teherāna '43? Tur aptuveni nosprauda pasaules kārtību pēc 2.PK, taču drīzāk politisko, nevis ekonomisko (to, ko Tu sauc par neoliberālismu). Nedomāju, ka ekonomisko pasaules kārtību vispār ir iespējams aizsākt kādā valstsvīru saietā.
2kārt, jap, pasaule diemžēl ir viena sasodīti negodīga vieta. Cilvēkam, jau piedzimstot, tiek dotas un atņemtas kaudze iespēju - tikai tādēļ, ka viņš/a ir piedzimis vienā konkrētā ģeogrāfiskā punktā, nevis tādēļ, ka viņš būtu labāks vai sliktāks, gudrāks vai dumjāks, talantīgāks vai tupāks par citu, citā punktā dzimušu. Bet (c) Godmanis - kādi ir šīs problēmas reāli risinājumi? Reāli, nevis fantastiski aļa "pārdalīsim visas pasaules bagātības, un visiem būs labi" - bagātību nav tik daudz, pārdalīšana būs aplam asiņains process, un līdz šim lielākā daļa mēģinājumu pārdalīt ne ar ko labu nav beigušies.
Just curious.
43-ajā bija sākums tai pasaules kārtībai; kā atskaites punkts. Protams, visa mūsdienu pasaules aina ir radusies pamazām, tomēr ir jāatzīst, ka ekonomika ļoti bieži iet roku rokā ar politisko. neesmu nekādu baigo masonu sazvērestību fanāts, bet ir skaidrs, ka ja ir uzņēmums ar gada budžetu, kas vairākkārtīgi pārsniedz kādas vidējas 3. pasaules valstiņas budžetu, ietekmē politiskos procesus un tam ir savi lobiji tur, kur vajag. Arī karus neviens neuzsāk cēli ideālistisku nodomu vadīts. Visam pamatā ir aprēķins - ko es iegūšu, ja es tur būšu tik un tik ieguldījis. Domā, jeņķi Irākā iegrūduši tika daudzus miljardus, lai tur būtu demokrātija? Kādu sūdu tā demokrātija var dot viņu uzņēmumiem, kas savukārt maksā gigantiskus nodokļus? Tāpēc arī ar Husi draudzējās līdz Līča karam, kad šis sāka buntoties pret savu lielo aizokeāna draugu.
Nezinu arī es nekādu universālu recepti, lai nevienlīdzību pārvārētu. Vienīgais ceļš protams ir Rietumu tipa demokrātija, bet tas tīri eventuāli nav iespējams, jo pasaules resursu visiem diemžēl nepietiks... tāpēc vienmēr kādam būs jāmaksā, lai cits varētu dzīvot "kā cilvēkam pieklājas".
Tomēr kaut ko var panākt pat vienkārši runājot, domājot par šiem jautājumiem. Protams, bļaustīties bezjēgā arī ir stulbi.
Nez, man liekas, ka mūsdienu pasaules aina drīzāk sakņojas koloniālisma laikmetā (neskatoties uz jeņķu tā noraidījumu kaut vai tajā pašā Teh'43), un Teh'43 uz to atstāja minimālu iespaidu. Bet nu, tā nav ķīmija, kur mēģenē precīzi pa pusgramam saber lietas :)
Par ideālismu man nav īpaši lielu ilūziju, un pat zem it kā visideālistiskākajiem soļiem (aļa Maršala plāns, piemēram) var atrast labu racionālu pamatojumu. Tam pašam Irākas karam es redzu divus labus racionālus pamatus - ietekmes palielināšana naftas reģionā un potenciāli terorismu veicinoša valsts režīma likvidēšana (tas ir gana būtiski, jo principā Huseins, kas atbalstītu terorismu, imho jeņķiem būtu bīstamāks par to, kas tur tagad iet vaļā).
Labi, ka ne vispasaules komunisms, tad esmu mierīgs :D
Man domāt, ka ir lietas, kas arī šobrīd notiek "pareizi" šajā virzienā, kaut vai daudzās un dažādās privātās, valsts un starptautiskās palīdzīgas organizācijas un fondi, pat ja to darbība parasti varētu būt efektīvāka (piemēram, izskaužot principu "piešķiram naudu, par kuru jāalgo mūsu pašu konsultanti" utt).
Mūsdienu koloniālisma galvenā atšķirība šķiet ir tajā, ka fiziski kolonizēt veselas valstis nav izdevīgi, jo jāčakarējas ar vietējiem nacionālistiem, lieli izdevumi utt., tāpēc nokurumpizē kādu vietējo politiķi vai ģenerāli, iedod piķi, ieročus, apmāca, ieliek par dikatoru un pumpē naftu vai ko citu. nekādu tiešu saistību nav, līdz ar to tiek mazgātas rokas nevainībā.
Imho arī koloniālisma ziedulaikos prakse sadarboties ar vietējiem līderiem bija diezgan izplatīta. Es drīzāk teiktu, ka tagad lielāku lomu spēlē paši vietējie līderi (kaut gan nereti viņu loma, viņuprāt, ir atrast, kam labāk pārdoties). Mok arī korporācijas spēlē lielāku lomu, kaut gan, ja atceras visādas Vestindijas un Ostindijas tirdzniecības kompānijas, mok tā loma nav mainījusies.
P.S. Soore - nevis racionālu pamatojumu un pamatus, bet pragmatiskus.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}