nujā, varētu domāt ka tauta celsies no tumsas lokiem gaismā un aizslaucīs mahinatorus, korumpantus un pārējos tārpus - da figu, dzīvei sanāk, pat treknumam pa virsu sanāk un ir labi. Laikam ir kautkāds vidusposms, kad tauta stāv mierā un klusu - buntojas tikai tad kad tālāk vairs nav kur, vai kad augsti organizētā sabiedrības kolektīva apziņa momentāli pašattīrās (jautājums gan, ja sabiedrība jau it tik daudz mēslu, vai t.s. kolektīvā apziņa vispar spēj pastāvēt tik organizētā pakāpē ?)
tas jau šķie psiholoģiskas dabas jautājums. jebkurā gadījumā visās "tautas revolūcijās" parasti tie melnā darba darītāji ir bijuši uzkūdīti apdzērušies proletārieši vai arī ne apdzērušies, bet citādi mentāli ietekmēti proletārieši, kurus vadījuši augstāka ranga smerdeļi. man vēljoprojām šķiet aizkustinoši naiva tā LV vēstures grāmatās iespiestā ticība, ka letiņi tiešām neatkarību izcīnīja ar kvēlām dziesmām un samizdatu. jājautā cik tupam un vēsturi nezinošam jābūt indivīdam, lai ko tādu varētu ieborēt galvā.
vispār manuprāt pietiek izlasīt vienu Orvela "1984", lai lielā mērā izprastu mūsdienu politiskos procesus.
Kur nu vēl tālāk, kā gandrīz bada apstākļos.