Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

17. Okt 2006

10:40

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
(21 raksta | ir doma)

Comments:

[User Picture]
From:[info]stepes_vilks
Date:17. Oktobris 2006 - 12:54
(Link)
Irāka, piemēram. Afganistāna, piemēram. Somālija, piemēram. Vjetnama, piemēram. Kambodža, piemēram. un vēl pārdesmit valstu. Vai no šiem kājniekiem un šiem bumbvedējiem viņiem - šo valstu vienkāršajiem iedzīvotājiem kāds labums tika?
(Reply to this) (Parent) (Thread)
From:[info]divi_g
Date:17. Oktobris 2006 - 13:12
(Link)
Vispirms noskaidrosim vienu jautājumu - vai piederi pie tās cilvēku grupas, kuri uzskata, ka ASV ir lielākais ļaunums pasaulē šobrīd?
Ja jā (un ir zināms pamats domāt, ka jā, ņemot vērā to, ka parunāt par amerikāniem un viņu jūras kājniekiem pavilka Tevi, tad tālāka saruna ir pilnīgi bezjēdzīga.
(Reply to this) (Parent) (Thread)
[User Picture]
From:[info]stepes_vilks
Date:17. Oktobris 2006 - 13:52
(Link)
es neuzskatu, ka lielākais ļaunums vai lielākais drauds būtu kāda konkrēta valsts. ASV ir kā simbols tai pasaules kārtībai, ko 1943. gadā Teherānā aizsāka trīs simpātiski kungi. Man drīzāk nepatīk šī kārtība, jo tā nodrošina saujiņai pasaules attīstītāko valstu gandrīz visas pasaules izejvielas, kamēr pārējo valstu vienkāršie cilvēki cīnās dēļ maizes rieciena.
Respektīvi neoliberālisms, ko, cik noprotu, tu visai aktīvi atbalsti. Līdz ar to ir skaidrs, ka mūsu uzskati a priori ir diametrāli pretēji un atbildes uz jautājumiem ir iepriekšparedzamas. Līdz ar to arī es uzskatu tālāku diskusiju par bezjēdzīgu.
(Reply to this) (Parent) (Thread)
From:[info]divi_g
Date:17. Oktobris 2006 - 13:59
(Link)
Man gan, gluži otrādi, paliek interesanti. 1kārt, kādēļ tieši Teherāna '43? Tur aptuveni nosprauda pasaules kārtību pēc 2.PK, taču drīzāk politisko, nevis ekonomisko (to, ko Tu sauc par neoliberālismu). Nedomāju, ka ekonomisko pasaules kārtību vispār ir iespējams aizsākt kādā valstsvīru saietā.
2kārt, jap, pasaule diemžēl ir viena sasodīti negodīga vieta. Cilvēkam, jau piedzimstot, tiek dotas un atņemtas kaudze iespēju - tikai tādēļ, ka viņš/a ir piedzimis vienā konkrētā ģeogrāfiskā punktā, nevis tādēļ, ka viņš būtu labāks vai sliktāks, gudrāks vai dumjāks, talantīgāks vai tupāks par citu, citā punktā dzimušu. Bet (c) Godmanis - kādi ir šīs problēmas reāli risinājumi? Reāli, nevis fantastiski aļa "pārdalīsim visas pasaules bagātības, un visiem būs labi" - bagātību nav tik daudz, pārdalīšana būs aplam asiņains process, un līdz šim lielākā daļa mēģinājumu pārdalīt ne ar ko labu nav beigušies.
Just curious.
(Reply to this) (Parent) (Thread)
[User Picture]
From:[info]stepes_vilks
Date:17. Oktobris 2006 - 14:41
(Link)
43-ajā bija sākums tai pasaules kārtībai; kā atskaites punkts. Protams, visa mūsdienu pasaules aina ir radusies pamazām, tomēr ir jāatzīst, ka ekonomika ļoti bieži iet roku rokā ar politisko. neesmu nekādu baigo masonu sazvērestību fanāts, bet ir skaidrs, ka ja ir uzņēmums ar gada budžetu, kas vairākkārtīgi pārsniedz kādas vidējas 3. pasaules valstiņas budžetu, ietekmē politiskos procesus un tam ir savi lobiji tur, kur vajag. Arī karus neviens neuzsāk cēli ideālistisku nodomu vadīts. Visam pamatā ir aprēķins - ko es iegūšu, ja es tur būšu tik un tik ieguldījis. Domā, jeņķi Irākā iegrūduši tika daudzus miljardus, lai tur būtu demokrātija? Kādu sūdu tā demokrātija var dot viņu uzņēmumiem, kas savukārt maksā gigantiskus nodokļus? Tāpēc arī ar Husi draudzējās līdz Līča karam, kad šis sāka buntoties pret savu lielo aizokeāna draugu.

Nezinu arī es nekādu universālu recepti, lai nevienlīdzību pārvārētu. Vienīgais ceļš protams ir Rietumu tipa demokrātija, bet tas tīri eventuāli nav iespējams, jo pasaules resursu visiem diemžēl nepietiks... tāpēc vienmēr kādam būs jāmaksā, lai cits varētu dzīvot "kā cilvēkam pieklājas".
Tomēr kaut ko var panākt pat vienkārši runājot, domājot par šiem jautājumiem. Protams, bļaustīties bezjēgā arī ir stulbi.
(Reply to this) (Parent) (Thread)
From:[info]divi_g
Date:17. Oktobris 2006 - 15:41
(Link)
Nez, man liekas, ka mūsdienu pasaules aina drīzāk sakņojas koloniālisma laikmetā (neskatoties uz jeņķu tā noraidījumu kaut vai tajā pašā Teh'43), un Teh'43 uz to atstāja minimālu iespaidu. Bet nu, tā nav ķīmija, kur mēģenē precīzi pa pusgramam saber lietas :)
Par ideālismu man nav īpaši lielu ilūziju, un pat zem it kā visideālistiskākajiem soļiem (aļa Maršala plāns, piemēram) var atrast labu racionālu pamatojumu. Tam pašam Irākas karam es redzu divus labus racionālus pamatus - ietekmes palielināšana naftas reģionā un potenciāli terorismu veicinoša valsts režīma likvidēšana (tas ir gana būtiski, jo principā Huseins, kas atbalstītu terorismu, imho jeņķiem būtu bīstamāks par to, kas tur tagad iet vaļā).

Labi, ka ne vispasaules komunisms, tad esmu mierīgs :D
Man domāt, ka ir lietas, kas arī šobrīd notiek "pareizi" šajā virzienā, kaut vai daudzās un dažādās privātās, valsts un starptautiskās palīdzīgas organizācijas un fondi, pat ja to darbība parasti varētu būt efektīvāka (piemēram, izskaužot principu "piešķiram naudu, par kuru jāalgo mūsu pašu konsultanti" utt).
(Reply to this) (Parent) (Thread)
[User Picture]
From:[info]stepes_vilks
Date:17. Oktobris 2006 - 17:25
(Link)
Mūsdienu koloniālisma galvenā atšķirība šķiet ir tajā, ka fiziski kolonizēt veselas valstis nav izdevīgi, jo jāčakarējas ar vietējiem nacionālistiem, lieli izdevumi utt., tāpēc nokurumpizē kādu vietējo politiķi vai ģenerāli, iedod piķi, ieročus, apmāca, ieliek par dikatoru un pumpē naftu vai ko citu. nekādu tiešu saistību nav, līdz ar to tiek mazgātas rokas nevainībā.
(Reply to this) (Parent) (Thread)
From:[info]divi_g
Date:17. Oktobris 2006 - 18:59
(Link)
Imho arī koloniālisma ziedulaikos prakse sadarboties ar vietējiem līderiem bija diezgan izplatīta. Es drīzāk teiktu, ka tagad lielāku lomu spēlē paši vietējie līderi (kaut gan nereti viņu loma, viņuprāt, ir atrast, kam labāk pārdoties). Mok arī korporācijas spēlē lielāku lomu, kaut gan, ja atceras visādas Vestindijas un Ostindijas tirdzniecības kompānijas, mok tā loma nav mainījusies.
(Reply to this) (Parent)
From:[info]divi_g
Date:17. Oktobris 2006 - 15:46
(Link)
P.S. Soore - nevis racionālu pamatojumu un pamatus, bet pragmatiskus.
(Reply to this) (Parent)