Ar tiem kapiem viss darbojās, kamēr cilvēki mūžu nodzīvoja vienā vietā vai vismaz pagasta robežās. Viss pa rokai, saplūc puķītes un aizej (bail padomāt - var taču pa ceļam saplūkt, iztiekot bez māsas2 ziedu klēpjiem t.sk. ziemas vidū).
Tagad, kad cilvēki daudz vairāk un tālāk migrē, kapu koncepts sāk buksēt. OK, agrāk visi arī nedzīvoja visu mūžu vienā vietā - bija kalpi, kas mainīja saimnieku, no tā ko ātrumā var iztēloties. Nu kaut kā tā.