Kapiņi ir maziņš mazdārziņš, tur var izpausties apzaļumošanas dizainā, sevišķi tie, kuriem dārziņa nav.
Un kapu kopšanas pagāniskā un aizmirstā būtība ir varbūt pielabināšanās aizgājējiem, senču gariem, kā dažām ciltīm totēmiskās dejas un upuri. Lai senču gari ir labvēlīgi.
Man vispār patīk kapos, arī pavisam svešos; tur lielākoties tāds apcerīgs miers, nav ne vainas pastaigāt.
Kapi ir arī maza piemiņas zīme cilvēka dzīvei, raugi, katru dienu ejot vecajos kapos, sāku lasīt vārdus uz krustiem un domāt, kādi viņi bija, šie mirušie. Atradu Ernu Vildi, ieguglēju, ka Erna bijusu viena no sieviešu korporācijas Imeria dibinātājām, bet nomirusi jaunos gados.
Nu man tur vēl vairāki favorīti ir.
māsai2 ir 2 dārziņi un ~5 kapi (man zināmie) and still counting!
brālēnu, kurš bija kaislīgs outdoora piekopējs, es vienmēr atceros, esot pie ūdeņiem, atceros ko esam darījuši, pat jokus. kapos - skatos uz melno plāksni, uz smiltīm, lērumu citu kapavietu apkārt un nekā. nu, nesaprotu es šo žanru. varbūt kādreiz vēlāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}