ai, es Tavas tējas hronikas lasu ar skaudību un jūtos kā lajs. apliešu ka pļavas kažociņu ar vārošu ūdeni un izlikšos, ka garso.
galvenais, turpini. un ja tomēr nolem mazu kontrbandu palaist brīvajā tiergū, tad "jūs zināt kādu, kas zina man piezvanīt."
mhm
tagad tāds periods, kad viss mainās. vendori sola ka būs sasniedzami, būvē savus saitus, rēķina cik ādas šiem nodīrās ībejs utt.
prāts saka, ka nevajag baigi uzkrāt, bet bērnība deficīta laikos arī ir fakts.