11:42
uzticīgais tējas vendors klātpielicis pakai visus paraugus, ko biju lūdzis - gaba ulunu (oi, meitenes, tā ir slāpeklī fermentēta tēja kas sniedz ja ne nemirstību, tad vismaz ilgi un laimīgi), gong ting (karaliskais, no jaunākajām lapiņām un pumpuriem gatavots) un violetais (dabiska mutācija iekrāso tējas lapas viol. krāsā, agrāk tas bija brāķis, tagad - nišas produkts) puerus.
paraugus es dzeru kā pagadās, bet vispār cenšos pēc ceļa dot tējai aklimatizēties - lai pastāv nedēļu iepakojumā, tad atveru, papriecājos, atkal aizveru un jau pēc pāris dienām dzeru.
garša nupat atvestai un mazliet pastāvējušai tējai atšķiras, tā itin kā atdzīvojas pēc ceļojuma. par glabāšanu mājas apstākļos citreiz, tagad darbi dzen. nu, ja nu tikai tasīti sarkanās.
ai, es Tavas tējas hronikas lasu ar skaudību un jūtos kā lajs. apliešu ka pļavas kažociņu ar vārošu ūdeni un izlikšos, ka garso.
galvenais, turpini. un ja tomēr nolem mazu kontrbandu palaist brīvajā tiergū, tad "jūs zināt kādu, kas zina man piezvanīt."
mhm
tagad tāds periods, kad viss mainās. vendori sola ka būs sasniedzami, būvē savus saitus, rēķina cik ādas šiem nodīrās ībejs utt.
prāts saka, ka nevajag baigi uzkrāt, bet bērnība deficīta laikos arī ir fakts.