Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

23:28

Kafija ir lielisks dzēriens, īpaši svaiga kafija. Godīgi sakot, nesvaiga kafija ir ļoti viduvēja bauda. Mūsdienās gan iespējams nopirkt pašu vellu un svaigi grauzdēta kafija ir krietni pieejamāka par vellu un jautājums ir tikai par izvēli un cenu.

Ar tēju, no vienas puses, ir vieglāk. Tā ir dzerama vismaz gadu, vairums divus, daļa trīs, varbūt pat četrus gadus kopš novākšanas un zaļie puerhi ap pieciem gadiem tikai sāk nobriest (tas, protams, ir vispārinājums). Pirms gadiem 20 Rīgā bija Apsaras veikaliņš ar samērā grandiozu tēju izvēli (kā man likās) un tur bija ne tikai aromatizētais asams ar augļu gabaliņiem (lai arī tādu netrūka). Nesen izrādījās, ka godība ir pagājusi, Apsaras piedāvājums ir mainījies un būtībā tā ir kūkotava ar zvilnēšanas iespēju. Tas nav pārmetums, bet tikai secinājums. Vietā ir nācis šis tas cits, pirms gadiem 10 bija periods kad sanāca laika tējnīcai Zen (?) Stabu ielā. Skaidrs ir tas, ka Latvijā tējas dzeršana nav nedz izplatīta, nedz iecienīta, tā nav tradīcija. Tējas dzeršanas iespējas publiskajā telpā Latvijā ir visai niecīgas. Visas cerības uz Erdogana režīma disidentiem un Ķīnas hipsteriem vai investoriem (kas viņi īsti ir, kas pērk īpašumus Latvijā?), kuri varētu kā nebūt paplašināt šo sfēru.

Kafija savā ziņā ir individuālista dzēriens - krūzīte, šotiņš - un aiziet tālāk. Neviens nedzer kafiju vairākas krūzītes no vietas, tas ir ātrs baudas akts bez liekas aizķeršanās. Tēja tomēr prasa laiku, daudz vairāk laika (te es domāju to tējošanas veidu, kad vienu kušķīti tējas mazā trauciņā aplej ar ūdeni vairākkārt pēc kārtas, nevis aplej paciņu ar ūdeni krūzē, aptinot striķīti ap osiņu). Pavadot 20-120min. ar tēju, kompānija nenāk par ļaunu, ja vien neesat zvērināts intraverts. Kafija - labi, tikai espreso - ir prasīga pret tehnisko nodrošinājumu. Par dzirnaviņām esmu rakstījis, tagad sagadījās izdevība izspiest uno cafe 1K+ vērtā dampī, kas pārliecinoši piegādā biezu kafijas ekstraktu un espreso cienītāju lokā tas skaitās entry level aparāts par saprātīgu cenu. Jautājums, vai dārgais un ilgi uzsildāmais brīnums ar masīvu vara galvu un hromā spīdošu korpusu ir piemērots ikdienas steigas māktiem cilvēkiem, neietilpst šodienas tēmā. Kafijas prese, aeroprese un citas vienkāršākas uzpariktes ir ātrākas lietošanā, un to cenas neatbaida potenciālos adiktus. Savukārt, lai pagatavotu tēju, vajag tikai krūzi vai burciņu un kautko ko uzlikt tai virsū, un krūzi kurā ieliet gatavo tēju (ja dzer vienatnē). Protams, var apgādāties ar smalkiem un dārgiem tējas traukiem, bet atšķirība no stikla burkā aplietas tējas garšas ziņā pirmajā brīdī būs mazāka, kā starp krūzītē aplietu kafiju un labi spiestu espreso.

Tātad, šodien es tiku līdz tam, ka šie divi lieliskie dzērieni viens otru neizslēdz, bet ir ārēji atšķirīgi gatavojami un pilda samērā atšķirīgas funkcijas, kurām, vispārīgi runājot, no fizioloģiskā viedokļa nav nekā daudz kopīga ar dzeršanu.