Neparasta ir skaņa, ar kuru kompis mostas no stendbaja. Tajā ir nākotnes apsolījumi un pagātnes pieredze, un ja dikti uzmanīgi klausās, sadzird arī tagadni - kā virsskaņas frekvenci, bet tur tā ir. Vispirms skan kā kosmiskais trolejbuss, tad pievienojas senas cilts tamtams, abas skaņas sajaucas un ietiecas bezgalībā, raujot līdzi pilotu, pasažierus un visus nejaušos garāmgājējus. Šķiet, ieslēdzot no nulles, skaņa ir savādāka, bet es vairs neatceros, kāda īsti tā ir.