Prof. Biezpientaures pētījumu centrs -

(Jaunākais) (Arhivētais) (Draugi) (Par sevi)

5. Jul 2012

12:49

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Pirms atgriežamies pie virpas, paturpināsim diskusiju par totalitārisma un demokrātijas līkumaimajiem ceļiem. Personiski es domāju, ka neskatoties uz cilvēktiesībām, varas pārstāvjiem būtu jābūt....godīgākiem pret sevi un apkārtējiem? Te es domāju dep. Potapkina fatālo aizraušanos ar automašīnām (zināms, pie kā tā noved - sk. grāmatu "Zelta teļš") un juceklīgās attiecības ar auto faktiskajiem īpašniekiem. Ar demokrātiju es saprotu nevis iespēju atjokot uz izmeklētāja jautājumiem, bet deputāta imunitātes zaudēšanu pēc pirmā prokuratūras pieprasījuma un pēc tam arī vispārīgās imunitātes pasliktināšanos, pavadot laiku līdz tiesai apstākļos bez solārijiem un internetiem.

Šeit es saskatu vismaz divas problēmas:
- varas pārstāvji nekādi nav ar mieru viegli šķirties no juridiski nodrošinātās imunitātes, tātad, jābūt ārējam spēkam.
- ārējie spēki, tiklīdz tiek līdz līdzīga ranga jautājumu ietekmēšanas, mēdz pārņemt pretējās nometnes netikumus un nodrošināt imunitāti sev.

Cik garš, tik plats! Bet vajadzētu, ai kā vajadzētu izpurināt atzīšanos, ka patiesībā mašīna pieder Potapkinam un korišs-kapracis ir tikai aizsegs. Iespējams, viss ir likumīgi. Bet ja likumīgi, tad kāpēc slēpties? Demokrātija būtu tad, kad zaķi un potapkini baidītos slēpt patiesību, jo zinātu ka ātrāk vai vēlāk tos atklās un sodīs, konsekventi un nenovēršami. Bez atlaidēm un bez iespējas publiski paust nožēlu soda saņemšanas vietā.

Jā jau jā, zinu zinu par plebejisko nespēju paskatīties uz lietām plašāk, par mazā cilvēka atriebības kāri un pārējo. Laikos, kad krietnumu aizstāj piederība klanam vai profesionālā noderība, nav nekādas vajadzības tērēt laiku šādām blēņām.

Kāpēc ir būtiski, lai valdībā būtu spēcīgi, godīgi cilvēki, kas strādā nevis savā, bet sabiedrības labā? Gluži vienkārši - arī dzīvniekus un putnus vada labākie, nevis sliktākie vai viduvējie. Tiklīdz vadonis vairs nav labākais, tas tiek piespiests atkāpties. Ja bars akceptē sliktu vadoni, tas nolemj sevi regresam. Iespējams, tas uzreiz nav saskatāms, iespējams, tiek daudz runāts par pozitīvajām iespējām - tomēr vārdi ir tikai maršruta nosaukums, bet darbi - degviela, bez kuras autobuss nekustēs ne no vietas.

(2 raksta | ir doma)

Comments:

[User Picture]
From:[info]bozena
Date:5. Jūlijs 2012 - 16:56
(Link)
IMHO mums vienkārši nav attīstītu un sabiedrībā ierastu indivīda vērtības, vienlīdzības un līdztiesības tradīciju kā Ziemeļvalstīs. Mums ir gluži otrādi - "daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki". Sabiedrība kopumā akceptē, ka kādam ir lielākas tiesības, jo viņš ir kaut kā vērtīgāks, bagātāks apsviedīgāks, augstākā amatā. Es pieņemu, ka vienlīdzīgākā dzīvnieka sindroms velkas līdzi jau no Ulmaņlaikiem, iespējams, tad arī sākās, labi uzbarojās LPSR laikos un krāšņi uzziedējis pēdējo 20 gadu laikā.
(Reply to this) (Thread)
From:[info]biezpientaure
Date:5. Jūlijs 2012 - 21:56
(Link)
Lai visiem varētu piešķirt vienādas tiesības, indivīdiem būtu jābūt aptuveni vienādiem savās spējās. Manuprāt, nehomogēnā sabiedrībā visiem iedot vienādas tiesības ir tas pats, kas ar mitrām rokām grābstīties sadales skapī. Problēma ir citur - kā pie varas lai nonāk tie, kas dod max. daudz labuma un nodara min. daudzumu sliktuma.

Vēl ir atvasinātā problēma - sadalīt sabiedrību nevis pēc etniskās vai ģeogrāfiskās piederības, bet pēc apjēgas un attieksmes - tad arī varas pārstāvjiem būtu samērā viegli saprast prasības un piegādāt rezultātu. Nuja, alkoholiķu valsts, zinātnieku pilsēta, ar veselību apsēsto mikrorajons, kinomīļu ciemats utt. Pirmajiem vajag daudz šmigotavu un pieejamu atpumpēšanu, otrajiem - reaktorus un bozonu pētītavas, trešajiem stadionus un trekus, utt.

Un tad tie savā starpā mainās ar pakalpojumiem un precēm. Bet nav tik vienkārši - tie, kuri nespēj un negrib neko piedāvāt, marodierē. Vēl citi apmaiņā pret piem. ēdienu aizsargā pret marodieriem. Autonomija neizdodas! Lietu dabiskais stāvoklis negrib vienlīdzību. Atgriežamies pie samērā slēgtām kastām. Patiesībā tās tāpat pastāv, lai arī sabiedrības naivākie locekļi uzskata, ka tā ir sena un drūma pagātne. Nākotne arī ir iespējama vai nu ar atzītām un skaidri definētām kastām, vai cilvēces fenomenālu apziņas lēcienu, lai visi uztvertu dzīvi daudz maz vienādi - lūgtum ievērot, ka šo iespējams sasniegt divejādi.
(Reply to this) (Parent)