Nuss, cik pazīstu nelatviešus (gana daudz), viņus šis jautājums līdz šim vienkārši neinteresēja. Nacionālais jautājums, valsts - tā ir latviešu cepšanās tēma. Nelatviešu vairumu interesēja izskolot bērnus (vēlams līdz Kembridžai vai Jēlai aizdabūt), biznesu taiusīt. Tb pirms gadiem 3-4 katra kopiena vārījās savā sulā un par otru pusi neinteresējās. PID pat sūdzējās, ka cik tu desmiti tūkstošiem pienākas pilsonība, aber šie neizmanto iespēju, pēc pilsoņa pases nāk tikai tad, kad sadomā emigrēt dziļāk Eiropā.
Manuprāt šo līdzsvaru sašūpoja bāleliņi, izdomājot, ka brīvvalsts laikā ieviestā minoritāšu skolu sistēma, kur tikai 60% stundu notiek latviešu valodā, esot jālikvidē, un sāka par to vākt parakstus referendumam. Tas sašūpoja laivu un reanimēja sen aizmirstos lindermaņus, kuriem neviens ij uzmanību nepievērsa (tikai latviešū mediji pa laikam, lai elektorātu pabaidītu).
Turklāt skolu cīniņa laikā tika piemirsta (jeb noklusēta) nianse - tai pašā Latgalē, un pilsētās kur krievu skaitliski ir tiešām daudz - apvienojot abas plūsmas vienā, iznākums būtu interesants - stundas notiktu latviski, starpbrīžos un pēc stundām visi runātu krieviski, arī nedaudzie klases latvieši :)
Iespējams, ka es ne tajā rajonā dzīvoju un ne ar tiem nelatviešiem komunicēju, tb vēl nav nācies sastapt nevienu, kurš būtu videni beidzis pēdējos 15 gados un nespētu sarunāties latviski. Aber pensišiem, kas neprot, tos ta skolu pāriešana no 60% apmācības uz 100% nekādi neietekmē. Toties iemesls kašķiem un vaimanām labu labais - idejas autoram pat prēmiju varētu izsniegt. :))