Pilnībā piekrītu, ka dzīvniekiem dabā ir lielāka nozīme, nekā tikai būt kādam par barību, man šķiet, to apgūst jau skolas zooloģijas un dabas mācības kursā.
Par iziešanu no komfortzõnas es sauktu cilvēku spēju būt pateicīgiem dabai par to, ka tā dāsni dalās resursos. Tieši apzināties, spēt novērtēt, būt pateicīgiem un dot pretī, nevis bērna katogiskumā krist izvēles un spriedumu galējībās.
From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) |
Date: | 27. Novembris 2011 - 12:02 |
---|
| | | (Link) |
|
ja pēdējais attiecināts uz mani konkrēti, ne vispārinot, tad sanāk, ka par kategoriskumu Tu sauc manu "man nepatīk, ka viena zīdītāja miesa ir īpašāka par citu zīdītāju miesu"? kas ir arī mans oriģinālais points attiecībā uz Tavu līķu un nelīķu dalījumu.
Kategoriskums izslēdz spēju saskatīt pustoņus, starp kuriem mēdz slēpties kodols.
From: | suic |
Date: | 27. Novembris 2011 - 15:06 |
---|
| | | (Link) |
|
Ievēro, ka tu skati jautājumu no cilvēku viedokļa (vai arī no dabas viedokļa, kas nav nekas cits kā daba, kas tverta cilvēku interesēs), bet nevis no dzīvnieku viedokļa. Un dzīvniekiem arī ir nozīme pašiem attiecībā pret sevi (tāpat kā tev pret sevi).
Daba resursus nedod. Cilvēks aktīvi tos no tās paņem.