15:36
Es te prātoju, ka auto pilsētā, ja vien ar to ikdienā nebrauc uz darbu (ārpus RS maršrutiem, grūti sasniedzama vieta un haotiska pārvietošanās pa visu pilsētu ieskaitot nomales), ir vairāk tāds kā ieradums, drošības un neatkarības meklējumi. Kāda jēga tagad pirkt nākamo auto, kas man lielāko daļu laika stāvēs pie mājas pakša un uzkrās vainas, kas rodas no neregulāras braukāšanas? Izmēģināšu kā var iztikt ar sabiedrisko uz darbu, taksi atbraukšanai no vēlajām viesībām un īrētu auto retajām reizem, kad pilnā sastāvā braucam uz laukiem utt. Ja saskaita auto iegādes vērtību un uzturēšanas izmaksas, tad šobrīd šķiet, ka maksāt taksim un izīrētājam nav nemaz tik traki, ja ņem vērā ietaupīto laiku un nervus. Ja kļūdos, vienmēr varu atgriezties pie senču metodēm.
| From: | starro |
Date: | 6. Septembris 2011 - 19:45 |
---|
| | | (Link) |
|
zirga pajūgs?
nu kaa, auto briivdienaam, pamataa.
šīs pārdomas vajā jau gadu. ar tieši tādiem pašiem akcentiem un secinājumiem.
Joprojām vajā? Gads tomēr gana ilgs laiks, lai nosvērtos uz vienu vai otru pusi?
nupat apskate izieta un nodokļi samaksāti. un tas, kā smejies, nemotivē spert to soli :/
pārdod pirms apskates, ja tagad negadās pircējs kas ir ar mieru novērtēt skati un nodokli? es tā pēc inerces arī nemotivēti braukāju, reizēm vienkārši tādēļ lai izkustinātu auto, nevis ka dikti vajadzētu.