Konkrētajā grāmatā bija runa nevis par vienkārši dzīvnieku balsu ierakstiem, bet par "suņu džezu", tb, kādu skaņdarbu, kas samiksēts no suņu rējieniem (skat. līzīgus piemērus youtubē). Kāpēc tas skaitījās "slavens" (jo viens no grāmatas varoņiem to tā nosauca), nezinu, bet pašu epizodi atceros.
/Man patīk Tavs pēdējais teikums :)/
lūk tu uztvēri pavedienu, jā, runa bija par šo novirzienu.
man šķiet, pilsoņus traumēja doma ka no suņu popsas ir tikai viens solis līdz dogīstail, un visām šausmām.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}