Konkrētajā grāmatā bija runa nevis par vienkārši dzīvnieku balsu ierakstiem, bet par "suņu džezu", tb, kādu skaņdarbu, kas samiksēts no suņu rējieniem (skat. līzīgus piemērus youtubē). Kāpēc tas skaitījās "slavens" (jo viens no grāmatas varoņiem to tā nosauca), nezinu, bet pašu epizodi atceros.
/Man patīk Tavs pēdējais teikums :)/