es gan pārsvarā esmu satikusi tādus krievu (ukraiņu, poļu) jauniešus (tai skaitā darba kolektīvā), kas jau skatās tālu pāri šai dalītajai sabiedrībai - uz jevrosojuzu un vēl tālāk. viņi runā latviski, krieviski un vēl kādā valodā bez akcenta un nepiesien sevi šai zemei, iespējams, tieši pateicoties valsts politikai (jūs mums neesat vajadzīgi, tinieties). Tad nu viņi arī tīsies, tikai pa priekšu latvju bāleliņiem kā konkurentspējīgāki.
tādus mēs arī pazīstam, no viena daļa nepaliktu Latvijā arī pie citiem nosacījumiem, vienkārši tāpēc ka te nepietiek plašuma, ir spēks un gribēšana iet pasaulē. Jaunībai tas piederās.