ak, nevajag pārspīlēt.
anglijā visās avīzēs no 60 lpp vismaz trešdaļa ir par sportu, katru nedēļu ir trīs futbola spēļu kārtas trijās līgās, kur katrā pa 20 komandām. Un vidējais apmeklējums ir pāri pa 20 tk. Premjerlīgas top komandām gadā ir ap 60 spēlēm un uz katru nāk virs 50 tk. Un ap katru spēli kaislības ir tādas, ka šejieniešu ir knaps pīkstiens. Gan masu medijos, gan krogos, gan stadionos, gan ģimenēs, gan i-net portālos, gan ielās.
Biļeti uz iknedēļas spēli Nou Camp stadionā Barselonā, kura ietilpība ir 110 tk, vispār nav iespējams brīvi iegādāties.
Vari paskatīties jūķūbes video, kā uz ielām dažādās zemēs svin savējo sportistu uzvaras un lasīt ziņas par pašnāvībām savējo sportistu zaudējumju dēļ. Paklausies 100 tūkstošu balsu korus spēļu laukā stadionos, kur tauta bez diriģentiem dzied taisnāk un spēcīgāk un uzrunājošāk nekā mūsu "tautakasdzied" izslavētajos dziesmu svētkos. Tas pat vispār nav salīdzināms, tie mērogi un kvalitāte.
Par to kā duras un šaujas sporta sakarā Dienvidamerikā, Āfrikā, Ap Vidusjūru, Balkānos vispār nav ko komentēt. Tas pat nav atšķirīga temperamenta un emociju izpausmju jautājums, tas ir jautājums par vissvarīgāko.