Kādā dīvainā valstī es tomēr dzīvoju. Pārāk es tajā gadījumā neiedziļinājos, bet cik saprotu, tad veikalā, kurā tirgo kaimiņvalsts izlases treniņtērpiem līdzīgus priekšmetus, ierodas cilvēki ar kameru un prasa, kāpēc netirgo trenuškas sarkanbaltsarkanā krāsā. Tas ir kā prasīt komersantam, kāpēc pārdod pliku šņabi, ja kārtīgam cilvēkam pienākas uzkost - ja ne siļķi, tad vismaz paostīt doniņu. Es tiešām nebrīnos, ja ārzemēs dzīvojoši humoristi (kā viņi sevi sauc) raksta indīgus feļetonus par Latvijas administratīvo sistēmu, patiesībā, labi ka vismaz kāds to dara.
Hints - kad kādam nepatika Kapone, viņa labās dienas tika pārtrauktas...Ja mēs pieņemam, ka ir normāli čakarēt komersantu tikai tāpēc, ka mums tas nepatīk personiski, tad pārbaudiet komersanta saimniecisko darbību, gada atskaites un visupēdējo likuma burtiņu, bet tak neblamējieties tik tupā veidā...
Bet īpašniece (vai kas viņa ir) superīgi atbildēja - dzīvē katrs izdara izvēles, viens tirgo biezpienu, cits - tualetes papīru...Nebūtu jābrīnās, ja kāds depotāts tagad ierosinātu - gribi tirgot krievu trikolorus vai angļu krabi, sortimentā vismaz 60% preču jābūt sarkanbaltsarkaniem vai vismaz ar auseklīti.
Tējkanna mani ērcināja jau labu laiku. Ūdeni vāra nevainojami, bet konstrukcija nav pārdomāta un lejot no tās ūdeni, tas pil un tek lejā uz galda, grīdas vai kājām. Tehniski tur nav nekādas vainas, vienkārši snīpis ir pārāk lēziens, bez vajadzīgā izliekuma. Palūgšu zvērinātos ņemt vērā, ka šis izstrādājums ir nopērkams kā bosh, siemens, krupps un droši vien arī vēl savādāk nosaukts. Brendu prostitūcija vai nesodīta intelektuālā īpašuma piesavināšanās. Lai nu kā, bet gribējās tējkannu, no kuras var ieliet ūdeni, neizlaistot to. Pie viena, gribējās arī monolītu dzels korpusu (iekšpusi) - jo īpaši, ka tādas pastāvēšana ir pierādīts fakts, nevis mana fantāzija. Kāpēc dzert plastmasas novārījumu, ja ir laba ceilonas tēja ar augstvērtīgiem pesticīdiem?
Internetveikali joprojām mēģina iztikt ar minimālisma tradīcijās ieturētiem aprakstiem, kuros pilnu ainu neieraudzīt. Zinu par distances līguma atkāpšanās tiesībām, bet mans brīvais laiks arī ir vērtība, jādomā, lielāka par tējkannas apmaiņās pavadītu laiku. Pirmajā centra veikalā uz mani lūkojās kā uz jukušu (vaicāju pēc tējkannas ar metāla iekšu, bez plastmasas lodziņiem) - izrādās, civilizēti pircēji mūsdienās gribot zināt ūdens līmeni, nevirinot vāciņu. Mājiens, ka esmu atpalicis mežonis? Manuprāt, haiteks ir tad, kad ūdens līmeni un temperatūru var redzēt, kā arī ieslēgt/izslēgt tējkannu ar aifona aplikāciju. Otrajā veikalā ļoti lietišķi paskaidroja - 7-12 latu robežās sūdīga plastmasa (iepriekšējā tējkanna pēc gada sāka drupt un ūdenī peldēja dzeltenas drupačas), 20-30 nedrūpoša plastmasa; viss pārējais ir jūsu iztēles auglis, ko labāk risināt ar citiem speciālistiem.
Runājot detektīva Batistas vārdiem, nav nekā neiespējama, ja ar gribu esat pavēris iespēju pasaules durvis. Pēc pāris dienām jukušais jukušajiem domātajā lielveikala maksima plauktā ierauga tējkannu, kas pilnībā atbilst prasībām - bleķa trumulis bez šuvēm, bez lodziņiem un caurulītēm ūdens līmeņa attēlošanai. Bare bone čaiņiks bez haitekiem un rišiņām, ar cilindrisku korpusu un lielu vāku. Un tagad nosauciet kādu iemeslu, kuru dēļ visādi filipsi un un pārejie sīmensi spēj turpināt pastāvēšanu? Pircēju domāšanas inerce, tas ir vienīgais, kuru es spēju iedomāties.
Neapgrūtināšu lasītāju ar domām par piedāvājuma pārējo daļu. Tējkannas, kuru vāciņš ir divlatnieka izmēros un atveras nebūt ne pilnībā. Tējkannas bez on/off slēdža, kas pašas izlemj vai vajag ieslēgties. Tējkannas ar iluminētu elcēdē dipsleju (ē, es pieprasu iespēju pieslēgt aifonu! kamēr ūdens sildās, gribu dziedāt karaoki!) un padsmit temperatūras uzturēšanas režīmiem (šis varētu būt noderīgi, aplejot tēju tasīti pa tasītei, bet kurš tad nemāk ūdeni atdzesēt?).
Vienīgais mīnuss bleķa kannai ir tas, ka korpuss tiešām uzkarst, bet kurš manuālās ātrumkārbas cienītājs satraucas par sinhronizatoru krakšķēšanu?!?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |