Prof. Biezpientaures pētījumu centrs - vēl viena pirmās pasaules problēma

19:37 - vēl viena pirmās pasaules problēma

Tējkanna mani ērcināja jau labu laiku. Ūdeni vāra nevainojami, bet konstrukcija nav pārdomāta un lejot no tās ūdeni, tas pil un tek lejā uz galda, grīdas vai kājām. Tehniski tur nav nekādas vainas, vienkārši snīpis ir pārāk lēziens, bez vajadzīgā izliekuma. Palūgšu zvērinātos ņemt vērā, ka šis izstrādājums ir nopērkams kā bosh, siemens, krupps un droši vien arī vēl savādāk nosaukts. Brendu prostitūcija vai nesodīta intelektuālā īpašuma piesavināšanās. Lai nu kā, bet gribējās tējkannu, no kuras var ieliet ūdeni, neizlaistot to. Pie viena, gribējās arī monolītu dzels korpusu (iekšpusi) - jo īpaši, ka tādas pastāvēšana ir pierādīts fakts, nevis mana fantāzija. Kāpēc dzert plastmasas novārījumu, ja ir laba ceilonas tēja ar augstvērtīgiem pesticīdiem?

Internetveikali joprojām mēģina iztikt ar minimālisma tradīcijās ieturētiem aprakstiem, kuros pilnu ainu neieraudzīt. Zinu par distances līguma atkāpšanās tiesībām, bet mans brīvais laiks arī ir vērtība, jādomā, lielāka par tējkannas apmaiņās pavadītu laiku. Pirmajā centra veikalā uz mani lūkojās kā uz jukušu (vaicāju pēc tējkannas ar metāla iekšu, bez plastmasas lodziņiem) - izrādās, civilizēti pircēji mūsdienās gribot zināt ūdens līmeni, nevirinot vāciņu. Mājiens, ka esmu atpalicis mežonis? Manuprāt, haiteks ir tad, kad ūdens līmeni un temperatūru var redzēt, kā arī ieslēgt/izslēgt tējkannu ar aifona aplikāciju. Otrajā veikalā ļoti lietišķi paskaidroja - 7-12 latu robežās sūdīga plastmasa (iepriekšējā tējkanna pēc gada sāka drupt un ūdenī peldēja dzeltenas drupačas), 20-30 nedrūpoša plastmasa; viss pārējais ir jūsu iztēles auglis, ko labāk risināt ar citiem speciālistiem.

Runājot detektīva Batistas vārdiem, nav nekā neiespējama, ja ar gribu esat pavēris iespēju pasaules durvis. Pēc pāris dienām jukušais jukušajiem domātajā lielveikala maksima plauktā ierauga tējkannu, kas pilnībā atbilst prasībām - bleķa trumulis bez šuvēm, bez lodziņiem un caurulītēm ūdens līmeņa attēlošanai. Bare bone čaiņiks bez haitekiem un rišiņām, ar cilindrisku korpusu un lielu vāku. Un tagad nosauciet kādu iemeslu, kuru dēļ visādi filipsi un un pārejie sīmensi spēj turpināt pastāvēšanu? Pircēju domāšanas inerce, tas ir vienīgais, kuru es spēju iedomāties.

Neapgrūtināšu lasītāju ar domām par piedāvājuma pārējo daļu. Tējkannas, kuru vāciņš ir divlatnieka izmēros un atveras nebūt ne pilnībā. Tējkannas bez on/off slēdža, kas pašas izlemj vai vajag ieslēgties. Tējkannas ar iluminētu elcēdē dipsleju (ē, es pieprasu iespēju pieslēgt aifonu! kamēr ūdens sildās, gribu dziedāt karaoki!) un padsmit temperatūras uzturēšanas režīmiem (šis varētu būt noderīgi, aplejot tēju tasīti pa tasītei, bet kurš tad nemāk ūdeni atdzesēt?).

Vienīgais mīnuss bleķa kannai ir tas, ka korpuss tiešām uzkarst, bet kurš manuālās ātrumkārbas cienītājs satraucas par sinhronizatoru krakšķēšanu?!?