Kādā dīvainā valstī es tomēr dzīvoju. Pārāk es tajā gadījumā neiedziļinājos, bet cik saprotu, tad veikalā, kurā tirgo kaimiņvalsts izlases treniņtērpiem līdzīgus priekšmetus, ierodas cilvēki ar kameru un prasa, kāpēc netirgo trenuškas sarkanbaltsarkanā krāsā. Tas ir kā prasīt komersantam, kāpēc pārdod pliku šņabi, ja kārtīgam cilvēkam pienākas uzkost - ja ne siļķi, tad vismaz paostīt doniņu. Es tiešām nebrīnos, ja ārzemēs dzīvojoši humoristi (kā viņi sevi sauc) raksta indīgus feļetonus par Latvijas administratīvo sistēmu, patiesībā, labi ka vismaz kāds to dara.
Hints - kad kādam nepatika Kapone, viņa labās dienas tika pārtrauktas...Ja mēs pieņemam, ka ir normāli čakarēt komersantu tikai tāpēc, ka mums tas nepatīk personiski, tad pārbaudiet komersanta saimniecisko darbību, gada atskaites un visupēdējo likuma burtiņu, bet tak neblamējieties tik tupā veidā...
Bet īpašniece (vai kas viņa ir) superīgi atbildēja - dzīvē katrs izdara izvēles, viens tirgo biezpienu, cits - tualetes papīru...Nebūtu jābrīnās, ja kāds depotāts tagad ierosinātu - gribi tirgot krievu trikolorus vai angļu krabi, sortimentā vismaz 60% preču jābūt sarkanbaltsarkaniem vai vismaz ar auseklīti.