bez_sakars

šodien autobusā nopirku salokāmo nazi. pa diviem latiem. pazīstams puika sapīpējies zāli, pazaudējis pasi un viņam vajadzēja naudu. izvelk nazi, nospiež podziņu, izlec asmenīts un prasa vai man nevajag. nu nevajag gan, bet nopirku tāpat, vnk gribējās izpalīdzēt. parasti tādi tipi vienkārši prasa naudu, bet šis kaut ko dod pretī.
trīs dienu laikā otrais cilvēks kuru satieku un kurš pazaudējis pasi. sestdien atstopējis no latgales satiku divus poļus, kas tusēdami tallinā, sadzērušies pakāsa pasi un nu viņiem nācās stopēt mājās (pirmo reizi mūžā)jo bez pasītes nevar nopirkt autobusa biļeti. nogājām kādus 4km kopā, parādīju īsto ceļu pa kuru stopēt un novēlēju veiksmīgu ceļa vēju. smieklīgi, ka tikko kā mani ieraudzījis nāca klāt prasīt virzienu, uzsāka sarunu poliski, nevis angliski. es iedomājos kā būtu, ja es polijā ietu kādam klāt un sāktu runāt latviski...

vot, četras dienas sēdēju uz otava yo, biju uz trim viņu koncertiem. bet pirmais bija visiespaidīgākais. atceros vnk gāju iečekot, kas tur spēlē uz eža skatuves un apdirsos. man jau ļoti patīk, kad spēlē vai dzied harmonijās, daudzbalsīgi. un skaņas kvalitāte bija vienkārši zašibis (neticami, jo es vienmēr visam piepišos). izgrieza pogas visādiem tur dzelzs vilkiem, zontāgiem un kam tur ne.

izgāzos kā veca sēta arī. gorans vispār neieradās un kad vaidzēja uzstāties daksim, pa skatuvi vazājās un skaņojās kaut kāds tirliņš. meitenes saka, kas par bardaku uz šīs skatuves, nekas nenotiek kā plānots. es sak jā bija jābūt goranam un tad daksim bļe a būs kaut kāds hipijs ibio. viena cita meitene saka tas tak ir daksis.

UPS.

manējais aplaužās un apklust un sāk intensīvi skatīties uz daksīti. TAS IR VIņš? (vaidzēja vismaz pirms tam kādu bildīti paskatīties netā vai?) a to pāris reizes tikai biju redzējis un tad tikai kad bija pliku pauri un bārdu līdz grīdai. nu neko. jauns imidžs. godīgi? man ļoti patīk. tāds smukiņš. un tā rozā maiciņa.

nu vopšem ko gribēju pateikt, ka daksis ir monstrs. patika jau pirms tam, bet tagad patīk vēl vairāk. un kā viņš tos zemos toņus paņem ir vispār pizdec. klausos divas dienas no vietas.


ā un gada izteiciens - katoļi nedrīkst nodarboties ar jogu. kad to izdzirdēju man apstājās filma, ko tu tiko teici?
a kas tie par vingrinājumiem tu tur taisi no rītiem? man liekas, ka manīju kaut ko no jogas?
nē, tie ir vnk vingrinājumi.
ā nu labi.


un visā vecrīgā jāmaksā par pārkingu izņemot vienu ielu, kur tikai nesen noņēma zīmi un tagad visi tur saspiežas kā siļķes mucā un poliči braukā garām un neliekas ne zinis. nu kur ir fiška? es tiešām nesaprotu. es nesūdzos, jo pats tur pārkingoju mašīnu, vnk nesaprotu.

šodien tupu mājās. bļe, ārā vasara, kartums, saule pilnā sparā - tieši tā kā man patīk, tieši tāpēc esmu šeit ieradies, a man piemetusies grjobannā saules alerģija (vai tas maz iespējams?). bagi labais gribasspēka pārbaudījums - nekasīties. un ārstēšanas līdzeklis ir nerādīties saulē. bž^,0/% dž smadzene griežas pa rinķi galvā un nesaprot, kā tas ir, kad visa būtība velk saulē, a tu nedrīksti. nu nekas mājās arī ir ko darīt. beidzot jāatrod dziesmas kurām taisīt kaverus un kaut kas jāpadara lietas labā, savādāk vinnijs atbrauks no hainekena un sados man pa ausīm, ka es vēl neko neesmu izdarījis.
fonā jāpstās tūr de frāns, kā tie onkuļi sevi nomoka un kā Ārmstrongam klājas.
moš vakarā akal dabūšu mašīnu, tad varēs noteikti kaut kur aizlaist. no rīta biju rumbulā, uzmetu acis kādas mašīnas tur tirgo un pa cik. nolamājos un notinos, ja gribat kādu appist, tad appisiet, bet ne mani. Tādu naudu par tādām grabažām prasīt un vēl taisni acī skatīties it kā tas būtu normāli. ne-e. neiet krastā.
jāizvelk mučas fellis no pagraba un jārullē apkārt i viss.

nu jau kā nedēļu dzīvojos pa laukiem Latgalē. Un esmu pārsteigts cik ļoti man te patīk. Kad tikko braucu uz šejieni, pat īsti negribējās braukt, jo tie nav mani lauki un Rīgā arī jautri gāja. (Kā izrādījās pat vilciena brauciens trīs stundu garumā nebija tik traks. Pusceļu minēju vissarežģītāko sudoku un kad jau smadzene bija galīgi pārdegusi izdevās to atminēt). Bet ātri vien sapratu, ka te ir kruta un pavisam nav svarīgi, ka nav mani lauki, pofig, GALVENAIS, ka lauki kā tādi. Laiciņš arī ir bijis dāsns un četras dienas no vietas cepina tā, ka maz neliekas. Pirmās trīs dienas vispār nav sēdēts uz vietas un bijušas tik piepildītas, ka prieks. Pirmo reizi (tu tam tici?) pabiju Daugavpilī un ieraudzīju kaut ko pavisam citu nekā biju iedomājies. Lai gan otra lielākā pilsēta Latvijā izskatās pēc viena liela, izstiepta ciemata gluži tāds pats iespaids kā par Atēnām. Bet man patika. Runājos ar krieviņiem latviski. Tikai ar tiem, kas galīgi nerubīja latviski parunājos krieviski (tirgū piemēram), kas man arī patīk, jo jāpraktizē krievu valoda, kas nedaudz ierūsējusi. Tā vienmēr būs noderīga. Un nesaprotu tos, kas protestē pret krievu valodu kā tādu. Valodai nav nekāda sakara ar indivīdiem, kas viņu nepareizi prezentē. Un tas, ka nācies satikt dažus tādus cilvēkus nenozīmē, ka visi pārējie šīs valodas pārstāvji ir tādi paši. Katrā nācijā ir pa melnajai aitai. Tas tak nenozīmē, ka visa nācija ir idioti.
Anyway, ja vēl kādreiz saņemtos iemācīties spāņu valodu būtu pavisam bundžās.
Nu un tagad rīt jābrauc atpakaļ uz lielpilsētu. Ļoti negribās, jo labprāt pavadītu te vēl kādu nedēļu, bet jābrauc, jo mammai dzimšanas diena. Ļoti svarīgi. Turklāt uz tejieni atkal var atkratīties jebkurā laikā. Labprāt arī aizbrauktu uz kādiem citiem laukiem padzīvoties, kā man tika agrāk apsolīts.
Nē man toč mainās priekšstats par Latvidžu (iespējams es to nekad neesmu pazinis)un tici vai nē uz pozitīvo pusi, sāku pat apspriest ideju atgriezties uz pastāvīgu dzīvi šeit pēc pāris gadiem. who knows?

prieks redzēt, ka lietus neaptur cilvēka nodomu iziet ārā paskriet. kas vienam diskomforts, tas otram no big deal. ar acīm nedaudz pasekoju, kur viņa skrien un tad pasmaidīju un nodomāju "malacis!"

Pēc ilgiem laikiem atkal esmu ķēries klāt sudoku risināšanai. Nu tas tad, kad negribās lasīt. Darba laikā. Un lasu es diezgan daudz. Bet pāris pēdējās dienas kaut kā nelasās. Man liekas, ka tas dēļ grāmatas. Redz es tagad lasu visas Maikla Konelija grāmatas pēc kārtas (tāpat kā es to darīju ar Grišamu un Gregu Ailzu) un šī laikam ir piektā ko lasu un viena no agrīnajām. Varbūt arī tāpēc nelasās, ka vēl tajā laikā nebija izstrādājis stilu, kas sastopams vēlāk sarakstītajās grāmatās. Bet varbūt es tikai leju ūdeni, jo esmu ticis tikai līdz 76 lpp un nekas īsti vēl nenotiek un man nav pacietības gaidīt, kad kaut kas notiksies. Enīvei, plinti krūmos vēl nemetu. Zinot Koneliju tur kaut kam jābūt.
Bet atgriežoties pie sudoku, šodien atminēju divus tafijus un divus moderate. Ar tafijiem ir tā, ka vienā mirklī kaut kur iestrēgti un tad jāpavada kāds laiks ejot visam cauri (sākot no 10 min līdz pāris dienām, atkarībā no pacietības). Viss atkarīgs tikai no viena cipara, atrodi to un visi pārējie pēc tam ir tikai rakstīšanas vaina.
Kaut kad būs jāpieķeras klāt diaboliskajam, kas ir nākamais aiz tafija. Atceros, ka ar tiem vienmēr ir grūti gājis, smadzene mežģās.

Bet šodienai pietiks. Tagad jānoskatās kāda filma vai multene un tad jāiet iedzert auksts aliņš.

un vēl man patīk godīgi un atklāti cilvēki.

man patīk pārmaiņas.

jā, es zinu, ka mums mājās ir peles, bet nu šitā nagļakā pienākt man klāt kamēr es sēžu pie kompja un uzkāpt man uz vilnas zeķes, un tur tupēt ir, maigi izsakoties, nedaudz pāršauts pār strīpu. Parkāpti visi teritoriālie nosacījumi.
nu vopšem viņa tur tup un es redzu nav labi - saēdusies indi ko mēs esam vairākas vietās izlikuši. es skatos uz viņu kādu minūti un domāju kā viņu izdabūt ārā. (ja es nesāktu kustēties viņa tur tupētu vēl ilgi). Sāku lēnām celt augšā kāju no galda apakšas - šī vēl tup. man jau likās, ka es varēšu iziet ārā ar viņu joprojām tupot uz manas kājas, bet vienā mirklī tomēr viņa noleca nost. sāka skriet un slēpties, divreiz lēnāk nekā peles parasti dara. ielīda vienā tupelē. es uzliku virsū dvielīti un iznesu ārā. jau ārā esot pelīte izleca pa tupeles priekšā izdilušo caurumu laukā un sāka desot prom. attā pelīte.
nu un man protams jāizdabū no situācijas maksimums un jāieiet virtuvē un jāpastāsta un jāparāda sievietēm pelīte tupelītē īsi pirms izmukšanas. šīs abas uzreiz iespringst un sāk runāt skaļākos toņos, tip aizvāc viņu no tejienes. aizvācu ar un tad viņa izmuka. pasekoju nedaudz kurp tā devās un atvadījos. un pirms kāpt augšā atpakaļ uz savu istabu, ātri ieskrēju virtuvē un iebļāvos:'āāāāāāā, rekur viņa skrien!!!!' un mīlīši, to jums vajadzēja redzēt, goda vārds. abas meitenes palecās gaisā, sāka kliegt un viena no viņām izskatījās itkā būtu pieķērusies elektrības vadam un kratījās sekundes 5(ar nazi rokā, jo grieza gaļu, kad es ieskrēju). pasmējos un pateicu, ka tas bija tikai maziņš jociņš un lasījos lapās kamēr mani pašu vēl nesagrieza mazos gaļas gabaliņos.
hihi.

muša zirnekļa tīklā. bet zirneklis paēdis, tāpēc neliekas ne zinis. un es jau tik drošs, ka sāku izmantot tīklu kurā esmu ietīts par sedziņu un grozos un iekārtojos un gandrīz vairs nebaidos. Ja nāks, lai nāk.

Kas to būtu domājis, ka viņas jaunais albums ir tik labs. Pirmais tā arī priekš manis neaizgāja, bet otrais ir lielisks. Un ļoti priecājos, ka tieši viņa iesildīja massive attack (kas ir ļoti saprotami, jo viņa iedzied vairākas dziesmas massive jaunākajā albumā ((koncī nodziedāja 'teardrop'))). Viņa pie sintiņa un ninja pie bungām, divatā nospēleja ļoti jauku, intīmu, minimālistisku setlisti.

jā un tad uznāca massive attack, bet es te nerakstu par viņiem...

-you kno what i like about you?
-what?
-fuck all!

nu mīlīši, lai viss notiek!


Laimīgu kaķ..., tpfu, tīģerēnu gadu!

Tikko notiesāju granātābolu ko, būdams Grieķijā, pats arī noplūcu no koka. TIK SULĪGS UN SALDS! Ar to, kas ir pieejams veikalos diemžēl salīdzināt nevar. Tas pats attiecas arī uz apelsīniem (un nešaubos, ka visu citu), kas tur izskatās un garšo pavisam savādāk.

Nu ja, kaut kad jau es sev to dārziņu iekopšu.

Satiku vienu lielisku cilvēku. Tagad divus tādus pazīstu. Viens uz milionu. Meklēdams neatradīsi. Parasti viņi tevi atrod. Un tādus nedrīkst laist vaļā. Ar viņiem mainās uzskati. Un pats mainies.

Eh, kad es viņu atkal satikšu?

es mainos. izslēdzu autopilotu un krītu. ļaujos.

I am what i am.

Bird flies somewhere, picks up a seed, shits the seed out, plant grows. Bird's got a job, shit's got a job, seed's got a job.
And you've got a job.

Man tikko mute atvērās līdz grīdai, goda vārds. Faith No More spēlēs RĪGĀ!!!

Nu tas tā - kādam, kurš vēl nezināja, ka šamie atkalapvienojušies. 1.jūlijs, sapņu fabrika.

Neticami!

Kaut kāda pilsētele. Mēs ar draudzeni staigājam pa ielām, tirgu, ieejam ēdnīcā. Viss skaisti. Tad mēs ieejam istabā. Tur ir sieviete. Nu un es ar to sievieti sāku mīlēties, tikmēr draudzene apsēžas krēslā un novēro no malas. Pēc kāda laiciņa mēs pārejam uz anālo, viss iet gludi, draudzene mūs vēro kā bērnus, kas rotaļājas smilšu kastītē, kas nedara neko sliktu. Ne pārmetuma sejā, ne greizsirdības, tikai bērnišķīga nevainība. Vienkārši sēž un skatās. A mēs bez preža. Un manējais domā:" Nu un kā es tagad ar savējo darīšu lietas? Šī tak nav pārbaudīta un mēs bez preža!" Bet man pat netika tas prieks pabeigt, jo ietesās te istabā kaut kāds onkulis, visticamāk sievietes vīrs/draugs/suteners un mums nācās to lietu ātri pārtraukt un izlikties, ka neko neesam darījuši. Kas brīnumainā kārtā arī izdevās.

Nu kur te kāds sapņu speciālists?