pelīte

« previous entry | next entry »
May. 26th, 2010 | 08:21 pm

jā, es zinu, ka mums mājās ir peles, bet nu šitā nagļakā pienākt man klāt kamēr es sēžu pie kompja un uzkāpt man uz vilnas zeķes, un tur tupēt ir, maigi izsakoties, nedaudz pāršauts pār strīpu. Parkāpti visi teritoriālie nosacījumi.
nu vopšem viņa tur tup un es redzu nav labi - saēdusies indi ko mēs esam vairākas vietās izlikuši. es skatos uz viņu kādu minūti un domāju kā viņu izdabūt ārā. (ja es nesāktu kustēties viņa tur tupētu vēl ilgi). Sāku lēnām celt augšā kāju no galda apakšas - šī vēl tup. man jau likās, ka es varēšu iziet ārā ar viņu joprojām tupot uz manas kājas, bet vienā mirklī tomēr viņa noleca nost. sāka skriet un slēpties, divreiz lēnāk nekā peles parasti dara. ielīda vienā tupelē. es uzliku virsū dvielīti un iznesu ārā. jau ārā esot pelīte izleca pa tupeles priekšā izdilušo caurumu laukā un sāka desot prom. attā pelīte.
nu un man protams jāizdabū no situācijas maksimums un jāieiet virtuvē un jāpastāsta un jāparāda sievietēm pelīte tupelītē īsi pirms izmukšanas. šīs abas uzreiz iespringst un sāk runāt skaļākos toņos, tip aizvāc viņu no tejienes. aizvācu ar un tad viņa izmuka. pasekoju nedaudz kurp tā devās un atvadījos. un pirms kāpt augšā atpakaļ uz savu istabu, ātri ieskrēju virtuvē un iebļāvos:'āāāāāāā, rekur viņa skrien!!!!' un mīlīši, to jums vajadzēja redzēt, goda vārds. abas meitenes palecās gaisā, sāka kliegt un viena no viņām izskatījās itkā būtu pieķērusies elektrības vadam un kratījās sekundes 5(ar nazi rokā, jo grieza gaļu, kad es ieskrēju). pasmējos un pateicu, ka tas bija tikai maziņš jociņš un lasījos lapās kamēr mani pašu vēl nesagrieza mazos gaļas gabaliņos.
hihi.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}